VA Communication Rud Pedersen Group meklē pieredzējušu un jaudīgu radošās komunikācijas vadītāju, kurai/-m ir gan uzņēmēja gars, gan izpratne par radošo procesu vadību, lai palīdzētu mūsu klientiem sasniegt viņu mērķus.
Radošās komunikācijas vadītājs būs atbildīgs par mārketinga komunikācijas komandas ikdienas vadību, stratēģisko attiecību veidošanu ar klientiem, to nozaru un vajadzību izpratni, projektu un kampaņu stratēģisko un radošo plānošanu un realizāciju, kā arī tālāku aģentūras radošā virziena attīstību sadarbībā ar uzņēmuma partneriem un kolēģiem.
Aicinām kļūt par daļu no mūsu komandas: Digitālās komandas vadītāju
Par VA Communications Rud Pedersen Group
VA Communications ir viens no straujāk augošajiem komunikācijas uzņēmumiem Latvijā ar spēcīgu reputācijas vadības, stratēģiskās, radošās un mārketinga komunikācijas komandu. Esam daļa no Rud Pedersen Group, kas ir viens no lielākajiem stratēģiskās komunikācijas un interešu pārstāvības konsultāciju uzņēmumiem Eiropā. Rud Pedersen Group ir biroji 17 valstīs, ar vairāk nekā 80 konsultantiem Baltijā un 500 konsultantiem Eiropā. Latvijā VA Communications strādā ciešā sazobē ar 54 interešu pārstāvības biroju VA Government.
PRASĪBAS:
Pieredze digitālās komunikācijas stratēģijas izstrādē, sociālo tīklu satura un reklāmu veidošanā, sociālo tīklu kontu (Facebook, Instagram, LinkedIn, Tiktok, Youtube, Twitter) administrēšanā;
Vismaz 3 gadu darba pieredze digitālās komunikācijas jomā;
Zināšanas par Meta Ads, Google Ads un citiem digitālās reklāmas izvietošanas rīkiem;
Spēja radīt un vadīt digitālās komunikācijas projektus no idejas līdz realizācijai;
Datos un analītikā balstīta pieeja rezultāta sasniegšanā un mērīšanā;
Pieredze vizuālo materiālu izstrādē sadarbībā ar trešajām pusēm;
Pieredze tekstu gatavošanā;
Augstākā izglītība sociālo, humanitāro vai vadības zinātņu nozarēs;
Teicamas latviešu un angļu valodas zināšanas.
TU ESI ĪSTAIS KANDIDĀTS, JA TEV IR:
Stratēģiska, bet vienlaikus radoša personība;
Izpratne par sabiedriskās domas veidošanās principiem;
Interese par digitālās komunikācijas un sociālo tīklu tendencēm;
Analītisks prāts;
Spēja plānot un kontrolēt budžetu;
Prasme risināt problēmas ar vēsu prātu.
MĒS PIEDĀVĀJAM:
Izaicinājumiem bagātu darbu ar vadošajiem savu nozaru klientiem;
Rud Pedersen atver biroju Kijivā: veidojam tiltu starp Ukrainu un Eiropu
Rud Pedersen Group 25. aprīlī paziņoja par biroja atvēršanu Kijivā, Ukrainā, kas ir jaunākais Eiropas sabiedrisko attiecību, interešu pārstāvības un komunikāciju grupas paplašināšanās notikums. Jaunais birojs darbosies kā vietējais centrs un uzticams padomdevējs uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām, kas vēlas sadarboties, investēt un attīstīt uzņēmējdarbību Ukrainā. Rud Pedersen Group darbosies kā tilts, kas iestājas par integrētāku Eiropu, kurā Ukrainai ir svarīga loma.
Kijivas biroju vadīs starptautiski atzīts sabiedrisko attiecību eksperts un stratēģiskās komunikācijas konsultants Mirons Vasiliks (Myron Wasylyk), kuram ir ilggadēja pieredze sabiedrisko attiecību un interešu pārstāvības biroju vadīšanā Ukrainā, starptautisko investoru vadīšanā un darbā ar Ukrainas lielākajiem uzņēmumiem.
Mirons Vasiliks: “Es priecājos pievienoties Rud Pedersen globālajai komandai un piedāvāt klientiem savu trīsdesmit piecu gadu pieredzi Ukrainā. Kā viena no pirmajām un vienīgajām sabiedrisko attiecību un komunikācijas grupām, kas nesen nodibinājusi savu pārstāvniecību Kijivā, mēs vēlamies izveidot spēcīgu Eiropas mēroga piedāvājumu, atrodoties arvien stratēģiski svarīgās galvaspilsētas centrā. Rud Pedersen Group atklāšana šajā reģionā ir uzticības balsojums Ukrainas centieniem atjaunot un piesaistīt uzņēmējdarbību un ārvalstu tiešās investīcijas.”
Komentējot jaunāko paplašināšanos, Rud Pedersen Group izpilddirektors Mortens Ruds Pedersens (Morten Rud Pedersen Group) teica: “Esmu priecīgs, ka beidzot esam arī Kijivā. Daudzi starptautiski uzņēmumi ir samazinājuši savu darbību drošības apsvērumu dēļ, taču Rud Pedersen Group ir viena no pirmajām interešu pārstāvības un komunikāciju grupām, kas kara laikā ieradās Ukrainā palīdzēt atjaunot valsti. Ar nepacietību gaidu, kad drīzumā personīgi apmeklēšu mūsu Kijevas biroju.”
Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski apdraudējis Eiropas drošību un ietekmējis ne tikai Eiropu, bet arī pasaules ekonomiku. Ukraina, visticamāk, tuvāko desmit gadu laikā būs Eiropas un Rietumu galvaspilsētu uzmanības centrā.
“Rud Pedersen Group nostāja ir tāda, ka labākais veids, kā ilgtspējīgi atjaunot Ukrainu, ir partnerība, tirdzniecība un ārvalstu investīcijas Ukrainas ekonomikā. Mēs jau tagad izjūtam ievērojamu klientu interesi par atbalstu Ukrainā,” piebilst Mortens Ruds Pedersens. Rud Pedersen Group ir Eiropas konsultāciju uzņēmums, kas darbojas 14 Eiropas valstīs, tostarp ES centrā Briselē. Jaunais birojs Kijevā iemieso apņēmību un cerības uz brīvu, demokrātisku, miermīlīgu un pārtikušu Ukrainu.
Jaunais birojs atradīsies pašā Kijevas centrā, Neatkarības laukumā (Maidan Nezalezhnosti, 2, Kijeva, Ukraina, 01012).
Par Rud Pedersen Group
Rud Pedersen ir viena no Eiropas vadošajām sabiedrisko attiecību, interešu pārstāvības un stratēģiskās komunikācijas grupām, kurā 14 valstīs strādā aptuveni 500 darbinieku. Grupa 2023. gada SABRE balvās saņēma nomināciju “Gada interešu pārstāvības uzņēmums EMEA reģionā”.
Rud Pedersen sniedz padomus un praktisku atbalstu organizācijām, kas iesaistītas sabiedriskajā diskursā, lai palīdzētu tām sasniegt stratēģiskos mērķus komplicētā pasaulē. Klientu lokā ir gan lielas starptautiskas korporācijas, gan vietējie jaunuzņēmumi, valsts iestādes un uzņēmumu apvienības, kurām grupa palīdz orientēties politikas un regulējuma, reputācijas, problēmu un krīžu, mārketinga un rekrutēšanas jautājumos.
Rud Pedersen darbojas visā Eiropā un ārpus tās, izmantojot profesionāļu komandas, kas piedāvā labākās zināšanas, un kuras vada augsti motivēti partneri. Kopš pirmsākumiem, pirms 20 gadiem, grupa veidojusi ilgtermiņa attiecības, lai radītu platformu savai izaugsmei. Šodien Rud Pedersen pamatā ir stabilas Ziemeļvalstu vērtības: pārredzamība, pragmatisms, pieejamība un efektivitāte. Rud Pedersen nepārtraukti attīstās, investējot cilvēkos, pastāvīgi koncentrējoties uz to, lai risinātu problēmas, ar kurām grupas klienti saskaras mūsdienu dinamiskajā un mainīgajā vidē.
Par Rud Pedersen Group Baltijas valstīs
Rud Pedersen Group Baltijas valstīs ietilpst konsultāciju uzņēmumi VA Communications, VA Government – abi Latvijā, Fabula Lietuvā un Meta Advisory Igaunijā. Visos kopā strādā vairāk kā 90 konsultanti, kas to padara par lielāko un nozīmīgāko komunikācijas un interešu pārstāvības grupu reģionā.
Krievijas iebrukums Ukrainā vairo sabiedrības aktīvismu un gaidas no zīmoliem
Pasaulē korporatīvais aktīvisms jeb uzņēmuma gatavība paust aktīvu nostāju, bieži pretrunīgos sociālos, politiskos, ekonomomiskos un vides jautājumos, lai radītu pārmaiņas sabiedrībā, ir dinamiska parādība. Mēs esam redzējuši virkni uzņēmumu un zīmolu aktīvisma piemēru, iestājoties par tēmām, kas saistītas ar dzimumu līdztiesību, LGBTQI tiesībām, rasi, imigrāciju, klimata pārmaiņām, ienākumu nevienlīdzību un citiem jautājumiem. Latvijā korporatīvais aktīvisms ir jauna parādība, pēc kuras strauji audzis pieprasījums Krievijas sāktā kara Ukrainā dēļ. Tā liecina mērījums “Uzņēmumi un sabiedrības gaidas — USG 2023”, kuru jau trešo reizi veica korporatīvo attiecību grupa VA Communications, VA Government un VA Purpose Rud Pedersen Group.
Ja runā par pasaules piemēriem uzņēmumu aktīvismā, tad nav tālu jāmeklē. Patagonia atbalsts cīņā pret klimata pārmaiņām ir ilgtermiņa un vispārzināms (Start Small, Go Big, Give Back). To nostiprināja arī uzņēmuma dibinātāja paziņojums “atdot” savu uzņēmumu un peļņu novirzīt klimata pārmaiņu apkarošanai un neapbūvētas zemes aizsardzībai pasaulē. Zviedrijas uzņēmums Oatly, radot augu (auzu) pienu un tieši oponējot piena pārstrādes industrijai, no maza sākumuzņēmuma kļuvis par starptautisku kompāniju ar vairāk nekā miljards eiro kapitalizāciju. Korporatīvo aktīvismu paredzot zīmola pamatos, izdevās radīt sekmīgu, ātri augošu biznesu.
Korporatīvais aktīvisms nozīmē arī atteikties no sadarbības, kaut tā rada īstermiņa un ne mazus zaudējumus, bet kļūst toksiska. Kad mūziķis Kanje Vests (Kanye West) 2022. gadā nepārprotami izteicās antisemītiski, Adidas lauza līgumu ar viņu par kopējo produktu līniju Yeezy. Tā ietekmē Adidas šī gada februārī paziņoja, ka šogad visdrīzāk zaudēs 1,2 miljardus eiro ieņēmumu. Ja Adidas atrastu iemeslu sadarbību turpināt, zaudējumus pat hipotētiski aprēķināt ir grūti.
Lūk, arī daži pretēji piemēri tepat no Latvijas: uzņēmums Printful viens no pirmajiem mūsu valstī iestājās par iekļaujošu sabiedrību, to īpaši artikulējot praida laikā. Savukārt lauksaimnieku organizācijām būtu vērts padomāt par laikmeta garu attieksmē un patēriņā, pirms apkarot Rīgas domes līdzdalību draudzīgas ēšanas izaicinājumā “Neapēd zemeslodi” kā nozarei kaitējošu. Vai apkarošana šīm nozarēm tiešām ir izdevīgākais modus operandi ilgtermiņā un nesīs izaugsmi? Diez vai. Tas pats attiecas uz uzņēmumiem, kas redz Latviju tikai kā dabas izejvielu eksportētāju ar zemu pievienoto vērtību. Šie ir tikai daži apskates vērti gadījumi.
Ko Latvijas sabiedrība gaida no uzņēmumiem?
Lai arī Latvijas uzņēmumi ir kūtrāki, adresējot pretrunīgus jautājumus, sabiedrības pieprasījums uzņēmumiem iesaistīties un paust nostāju būtisku sociālu, ekonomisku un politisku jautājumu risināšanā pieaug gadu no gada – tendence ir noturīga. Šobrīd jau aptuveni četri no pieciem jeb 78 % Latvijas iedzīvotāju sagaida, ka uzņēmumi domā ne tikai par peļņu, bet sabiedrībai aktuāliem jautājumiem. Tas ir par 15 % vairāk nekā 2020. gadā, kad to apstiprināja 63 % aptaujāto. Turklāt vairākums jeb 59 % sagaida, ka uzņēmumiem būs nostāja iedzīvotājiem svarīgos jautājumos.
Tāpat USG mērījums rāda, ka iedzīvotāji mudina uzņēmumus risināt enerģētikas un energoresursu jautājumus. Vairāk nekā pusei jeb 59 % tas ir aktuālākais jautājums dienaskārtībā. 43 % to izceļ kā primāro jomu, kurā sagaida aktīvāku uzņēmumu rīcību un kura tiem būtu jāatbalsta ar savu peļņu.
Nemainīgi turpina pieaugt arī ESG jeb ilgtspējas jautājumu aktualitāte preču un pakalpojumu izvēlē, īpaši pārvaldības un sociālās atbildības virzienā. Joprojām vairākumam aptaujāto ir būtiski, lai uzņēmumi ir maksimāli atklāti jeb caurredzami. Ja iepriekš to apstiprināja 63 % aptaujāto, tad šajā mērījumā — jau 78 %. Tāpat 76 % aptaujāto (+15 % kopš 2020. gada) ir būtiski, ka uzņēmumiem ir ētiska attieksme pret darbiniekiem. Arī vides jautājumiem jābūt prioritāriem uzņēmumu dienaskārtībā — tā uzskata 70 % aptaujāto. Vides aizsardzība un klimata pārmaiņas ir arī trešais aktuālākais jautājums aiz enerģētikas un bezdarba risināšanas, kurš uzņēmumiem jāatbalsta ar savu peļņu.
Vai uzņēmumiem Latvijā jābūt pilsoniski aktīviem?
Šajā kontekstā arī nav mazsvarīgi piebilst, ka 51 % sabiedrības arvien augstāk vērtē tieši Latvijas uzņēmumu spēju risināt sabiedrībai aktuālus jautājumus. Iespējams, tieši Krievijas iebrukums Ukrainā palielinājis šo vērtējumu un arī gaidas, jo ļoti liela sabiedrības daļa gan uzņēmumu, gan privātā līmenī pēdējā gadā ir aktīvi iestājusies pret karu un sniegusi dažāda veida atbalstu Ukrainai. Turklāt atšķirībā no iepriekšējiem gadiem uzņēmuma vai zīmola nostāja sabiedrībai svarīgos jautājumos ir ievērojami ietekmējusi arī sabiedrības iepirkšanās paradumus. Iedzīvotāji aktīvāk boikotē uzņēmumus un zīmolus vai tieši otrādi — atbalsta to rīcību.
USG mērījuma ietvaros 26 % aptaujāto norādīja, ka 2022. gadā ir atteikušies pirkt kādu zīmola produktu vai pārstājuši izmantot pakalpojumus uzņēmuma nostājas dēļ. Tās ir nozīmīgas izmaiņas kopš 2019. gada, kad to minēja tikai 3 % aptaujāto. Līdzīgs viedoklis ir arī jautājumā par iepirkšanās paradumiem gadījumā, ja sakritusi uzņēmuma vai zīmola nostāja aktuālā jautājumā. 16 % (+11 % kopš 2019. gada) minēja, ka ir sākuši pirkt kāda zīmola produktus tā nostājas dēļ.
Analizējot datus, redzam, ka aktīvisms pieaudzis tieši Krievijas uzsāktā kara Ukrainā ietekmē. Piemēram, sabiedrība ir boikotējusi uzņēmumus, kas laicīgi nepameta Krievijas tirgu, un sākusi vairāk iegādāties vietējo ražotāju preces. Protams, Krievijas iebrukums Ukrainā ir ļoti spēcīgu reakciju izraisošs notikums, un paliek jautājums, vai, karam beidzoties, kāds “kairinātājs” ar to varēs sacensties? Tāpēc šobrīd ir grūti pateikt, vai tas ir vienreizējs precedents vai tomēr paliekošs nospiedums arī citos sociālos, politiskos un ekonomiskos jautājumos.
Tajā pašā laikā tas ir būtisks lēciens kopš 2019. gada un nozīmē, ka iedzīvotāji uzmanīgi seko līdzi zīmolu un uzņēmumu rīcībai. Tāpēc gudra atbilde uz sabiedrības gaidām būtu korporatīvais aktīvisms kā daļa no biznesa stratēģijas, bet tas nav īstenojams dažās nedēļās. Ja vēlamies panākt acīmredzamas pārmaiņas pēc gadiem, jārīkojas jau tagad. Sabiedriskās domas sūtīto signālu ignorance var negatīvi atmaksāties negaidītā brīdī jau tuvākajā laikā, jo uzņēmumu nostāja jau tagad sāk ietekmēt arī iepirkšanās paradumus. Sabiedrības aktīvisms pieaugs, un tas pieprasīs arvien aktīvāku pilsonisko pozīciju arī no uzņēmumiem – ir vērts nepalikt pēdējās rindās!
USG 2023 – publicēts trešais mērījums par uzņēmumu un sabiedrības attiecībām Latvijā
Latvijas sabiedrības gaidas attiecībā uz korporatīvo aktīvismu un vēlme pēc uzņēmumu “pilsoniskā aktīvisma” (corporate citizenship) būtiski pieaugusi pēdējos četros gados. Savukārt, sabiedrības aktīvisms, izvēloties vai boikotējot zīmolus, pieaudzis tieši Krievijas uzsāktā kara Ukrainā iespaidā. Tā liecina mērījums “Uzņēmumi un sabiedrības gaidas — USG 2023”, kuru jau trešo reizi veica korporatīvo attiecību grupa VA Communications, VA Government un VA Purpose Rud Pedersen Group.
Šobrīd jau aptuveni četri no pieciem jeb 78 % Latvijas iedzīvotāju sagaida, ka uzņēmumi domā ne tikai par peļņu, bet sabiedrībai būtiskiem sociāliem, ekonomiskiem un politiskiem jautājumiem. Tas ir par 15 % vairāk nekā 2020. gadā, kad to apstiprināja 63 % aptaujāto. Turklāt vairākums jeb 59 % sagaida, ka uzņēmumiem būs nostāja iedzīvotājiem svarīgos jautājumos.
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, uzņēmuma vai zīmola nostāja sabiedrībai svarīgos jautājumos ir ievērojami ietekmējusi arī sabiedrības iepirkšanās paradumus. 26 % aptaujāto norādīja, ka 2022. gadā ir atteikušies pirkt kādu zīmola produktu vai pārstājuši izmantot pakalpojumus uzņēmuma nostājas dēļ. Tās ir nozīmīgas izmaiņas kopš 2019. gada, kad to minēja tikai 3 % aptaujāto. Līdzīgs viedoklis ir arī jautājumā par iepirkšanās paradumiem, gadījumā, ja sakritusi uzņēmuma vai zīmola nostāja aktuālā jautājumā. 16 % (+11 % kopš 2019. gada) minēja, ka ir sākuši pirkt kāda zīmola produktus tā nostājas dēļ.
Plašāk ar šiem un citiem mērījuma secinājumiem var iepazīties šeit.
Rud Pedersen Group iegādājas META Advisory Igaunijā, nostiprinot līdera pozīciju Baltijas valstīs
Eiropas vadošā stratēģiskās komunikācijas un interešu pārstāvības grupa Rud Pedersen Group ir nostiprinājusi klātbūtni Igaunijā, apvienojot Tallinas biroju ar konsultāciju uzņēmumu META Advisory. Ņemot vērā grupas līdzšinējo klātbūtni Lietuvā un Latvijā, šis darījums stiprina Rud Pedersen vadošo pozīciju visu trīs Baltijas valstu reģionā.
META Advisory kā daļa no Rud Pedersen Group piedāvās Igaunijas uzņēmumiem plašākus vietēja mēroga pakalpojumus un pieeju Eiropas tirgum, kā arī nodrošinās starptautiskajiem klientiem pārliecinošu ienākšanu Igaunijā un Baltijas reģionā.
Apvienošanās nostiprina Rud Pedersen kā visstraujāk augošās stratēģiskās komunikācijas un interešu pārstāvības grupas lomu – grupu Eiropā šobrīd pārstāv 14 biroji ar vairāk nekā 480 darbiniekiem. Rud Pedersen Group palīdz klientiem veidot saikni starp dažādiem tirgiem, sekmēt regulatīvās vides attīstību, sniegt ieskatu sociālajos un politiskajos procesos, tādējādi veicinot un atbalstot viņu pārstāvēto nozaru izaugsmi un intereses.
“Mēs jau sen esam novērtējuši META kā lielisku konkurentu un tagad esam gandarīti sveikt mūsu jaunos igauņu kolēģus Rud Pedersen grupā,” komentē Mortens Ruds Pedersens (Morten Rud Pedersen), Rud Pedersen Group dibinātājs un izpilddirektors. “Mums ir iespēja būt daļai no aizraujoša ceļojuma, lai kļūtu par Eiropas mēroga konsultāciju uzņēmumu, kas apkalpo starptautiskus klientus un sniedz viņiem iespēju iepazīt šo reģionu visā tā daudzveidībā un sarežģītībā.”
Rud Pedersen pārstāvniecību Igaunijā vadīs META Advisory vadošais partneris Andreass Kaju (Andreas Kaju). Komentējot sadarbību, viņš stāsta: “Pateicoties vadībai, darba izpildes kvalitātei un uzņēmējdarbības garam, Rud Pedersen ir kļuvusi par labāko sabiedrisko attiecību grupu Eiropā. Mēs par to pārliecinājāmies garu sarunu un diskusiju laikā, kas ilga vairākus mēnešus. Rud Pedersen grupas uzskati saskan ar mūsu aģentūras kultūru, jo arī mēs augstu vērtējam pārredzamību un tiešumu, kā arī palīdzam mūsu klientiem, piedāvājot labākos risinājumus viņu pašreizējiem un nākotnes izaicinājumiem.”
VA Communications un VA Government (Rud Pedersen Group) partneris Ralfs Vīlands pauž gandarījumu par notikušo darījumu: “Eiropas un arī Baltijas ekonomikas kļūst arvien integrētākas, un arī regulatīvā vide, esot Eiropas Savienībā, tiek harmonizēta. Vienots, bet kultūru atšķirības respektējošs stratēģiskās komunikācijas un interešu pārstāvības skatījums ir būtiska priekšrocība, ko varam piedāvāt klientiem, kuri mums uzticas. Kopā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem no šodienas Baltijas valstīs būsim 85 konsultanti – mūsu pakalpojumu kvalitāte un daudzveidība pieaugs.”
Kairi Ūstulnda (Kairi Uustulnd), kura 2018. gadā izveidoja Rud Pedersen Tallinas biroju, tagad būs daļa no Igaunijas vadības komandas un vadīs arī sabiedrisko attiecību komandu. Divi citi partneri – Anna Hīemā (Ann Hiiemaa) un Rainers Lauritss (Rainers Laurits) – vadīs mārketinga komunikācijas un reputācijas pārvaldības komandas.
Kairi Ūstulndasveic META Advisory komandu ar pievienošanos, komentējot: “Es priecājos par mūsu komandu un uzņēmumu, kas turpina augt, bet jo īpaši priecājos par mūsu klientiem, kuri no šīs apvienošanās gūs vislielāko labumu. Esmu pārliecināta, ka mūsu komandas stiprā puse ir vietējie talanti – konsultanti ar dziļām zināšanām un plašu pieredzi, kuriem uzticas un kurus augstu novērtē arī mūsu klienti. Pateicoties viņiem, mēs esam spējuši iemantot klientu uzticību un turpinām attīstīt savu uzņēmējdarbību.”
Rud Pedersen Group sniedz padomus un praktisku atbalstu organizācijām, kas iesaistītas publiskās diskusijās, un palīdz tām sasniegt stratēģiskos mērķus šajā sarežģītajā laikā. Starp grupas klientiem ir gan lieli starptautiski uzņēmumi, gan vietējie jaunuzņēmumi, valsts iestādes un uzņēmumu asociācijas, kurām Rud Pedersen palīdz orientēties politikas regulatīvās vides, reputācijas, problēmsituāciju un krīžu, mārketinga un personāla atlases jautājumos.
Rud Pedersen ir viena no Eiropas lielākajām sabiedrisko attiecību un komunikācijas grupām ar vairāk nekā 480 darbiniekiem 13 valstīs. Papildus Rud Pedersen Public Affairs grupai pieder arī tādi zīmoli kā King Street Communications, Welcom, RP People, Fabula (Lietuva), VA Communications, VA Government (Latvija) un CNTVRS (Francija). Kopš 2003. gada Rud Pedersen Group piedāvā kvalitatīvus un radošus risinājumus klientu biznesa izaicinājumiem, vajadzībām un mērķu sasniegšanai Eiropā. Pašlaik grupa sadarbojas ar vairāk nekā 500 uzņēmumiem un organizācijām. Papildus 14 Eiropas birojiem tā cieši sadarbojas arī ar specializētiem partneriem galveno tirgu galvaspilsētās visā ES un pasaulē.
Kairi Ūstulnda (Kairi Uustulnd) ir Rud Pedersen Igaunijas biroja vadošā partnere, kura specializējas sabiedrisko attiecību, politiskās analīzes un stratēģiskās komunikācijas jomā. Viņa ir bijusi divu Igaunijas premjerministru (Andruss Ansips un Tāvi Reivass) biroja vadītāja un vairāku ministru padomniece. Viņa ir strādājusi arī “Eesti Energia”, ieņemot Starptautisko regulatīvo jautājumu vadītājas amatu.
Par META Advisory
META Advisory 2009. gadā dibināja Andreass Kaju (Andreas Kaju) un Ots Lumi (Ott Lumi). Uzņēmums piedāvā pakalpojumus valdības attiecību, mārketinga komunikācijas un reputācijas pārvaldības jomā. Ots Lumi turpinās strādāt uzņēmumā kā valdības attiecību padomnieks. META Advisory 2022. gadā tika atzīta par Igaunijas gada aģentūru, saņemot visvairāk zelta, sudraba un bronzas balvu ikgadējā radošajā festivālā “Zelta ola”. Savukārt jaunākajā 2021. gada Kantar Emor pētījumā META Advisory tika atzīta par respektablāko sabiedrisko attiecību aģentūru.
Kopš aiziešanas no Igaunijas Aizsardzības ministrijas 2009. gadā Andreass Kaju jau 13 gadus ir atzīts padomnieks reģionālajā tirgū. Viņš ir bijis ministra padomnieks Igaunijas Aizsardzības ministrijā, strādājis par politisko sekretāru un savas politiskās partijas biroja vadītāju parlamentā, kā arī bijis premjerministra politiskais padomnieks.
Kaju ir labi pazīstams starptautisko notikumu eksperts un viedokļa līderis Igaunijas medijos. Viņš ir Igaunijas Ārlietu padomes un Igaunijas NATO biedrības loceklis, kā arī Igaunijas Nevalstisko organizāciju tīkla uzraudzības padomes loceklis. 2015. gadā viņš kopā ar domubiedriem dibināja valstī lasītāko politikas blogu Poliitika.guru. Reizēm Kaju kopā ar viņiem vada arī iknedēļas politisko radio raidījumu.
VA Communications un VA Government pievienojas straujāk augošajai komunikācijas un interešu pārstāvības grupai Eiropā
Stratēģiskās komunikācijas aģentūra VA Communications (juridiskais nosaukums — Vīlands Associates) un interešu pārstāvības birojs VA Government pievienojas Rud Pedersen Group, kļūstot par tā ekskluzīvo pārstāvi Latvijā. Rud Pedersen Group ir vadošā un straujāk augošā Ziemeļvalstu stratēģiskās komunikācijas un interešu pārstāvības grupa Eiropā.
Rud Pedersen Group ir iegādājusies 20 % abu uzņēmumu kapitāldaļu, tādējādi VA Communications un VA Government līdzšinējie partneri saglabā kontroli uzņēmumos. Līdz ar VA Communications un VA Government pievienošanos Rud Pedersen Group kļūst par spēcīgāko komunikācijas un interešu pārstāvības grupu kā Ziemeļvalstīs, tā arī Eiropā un Latvijā.
Pievienošanās Rud Pedersen Group uzņēmumiem VA Communications un VA Government radīs papildu stimulu izaugsmei. Tas veicinās jaunu starptautisku korporatīvo attiecību zināšanu pārnesi apvienojumā ar radošo kompetenci, no kā ieguvēji būs gan darbinieki, gan klienti.Rud Pedersen Groupdarbojas vairāk nekā 350 konsultantu, un Baltijas valstīs vien grupas ietvaros strādā vairāk nekā 70 darbinieku. Līdz ar to VA Communications un VA Government varēs sekmīgāk piedāvāt atbalstu saviem klientiem vadošajās Eiropas galvaspilsētās — Briselē, Londonā, Stokholmā, Berlīnē un Varšavā.
“Uzreiz atradām kopīgu valodu ar Rud Pedersen Group, jo mūs vieno līdzīga kultūra un skatījums par uzņēmumu turpmāko izaugsmi, kas ir balstīts zināšanu attīstībā. Spēcīgu reģionāla līmeņa spēlētāju loma strauji pieaug starptautiskajā profesionālo pakalpojumu tirgū, palielinot nepieciešamību pēc tādiem uzņēmumiem kā Rud Pedersen Group. Tāpēc arī izvēlējāmies turpmāk iet kopā un veidot jaudīgu partnerību, lai mūsu komandai un klientiem sniegtu vēl lielāku pievienoto vērtību,” uzsver VA Communications un VA Government partneris Ralfs Vīlands.
“Redzam, ka mūsu esošajiem un potenciālajiem klientiem ir svarīga laikmetam atbilstoša un Ziemeļvalstu vērtībās balstīta interešu pārstāvība un komunikācija, tāpēc padziļināta ilgtermiņa sadarbība ar Rud Pedersen Group ir likumsakarīgs VA Government nākamais attīstības cēliens, nostiprinot pozīcijas Latvijas tirgū un attīstot interešu pārstāvības nozari kopumā,” komentē VA Government un VA Communications partneris Vladlens Kovaļevs.
Rud Pedersen Group izpilddirektors un prezidents Mortens Ruds Pedersens (Morten Rud Pedersen) uzsver: “Ņemot vērā mūsu spēcīgo Ziemeļvalstu mantojumu, paplašināšanās Baltijas valstīs ir loģisks solis, un mēs esam priecīgi, ka tagad varam darboties visās trīs valstīs. Mūsu klienti meklē integrētus risinājumus, tāpēc esam gandarīti, ka tagad varēsim nodrošināt labāko piedāvājumu reģionā. Uzņēmumus VA Communications un VA Government ir izveidojuši uzņēmēji, kuri vēlējās mest izaicinājumu nozarei, tieši tāpat kā mēs, Rud Pedersen.”
Par VA Communications un VA Government
VA Communications ir stratēģiskās komunikācijas uzņēmums, kas specializējās korporatīvās reputācijas veidošanā, mārketinga komunikācijā, krīzes komunikācijā un citās disciplīnās. VA Communications ir viedokļu līderis un komunikācijas nozares attīstītājs Latvijā. Uzņēmumu 2013. gadā dibināja Ralfs Vīlands, vēlāk pievienojās partneri — Laima Auza, Elīna Egle, Līga Rutkovska-Pavļukeviča un Vladlens Kovaļevs. VA Communications veic regulāru sabiedriskās domas mērījumu — “USG jeb Uzņēmumi un sabiedrības gaidas.”
VA Government ir vadošais interešu pārstāvības birojs Latvijā, kas sniedz valdības attiecību, interešu pārstāvības kampaņu vadības un rīcībpolitikas analīzes pakalpojumus. VA Government pārstāv klientu intereses saziņā ar lēmumu pieņēmējiem, politikas veidotājiem un uzraugošajām iestādēm, kā arī ar plašāku sabiedrību. Uzņēmumu 2017. gadā dibināja Vladlens Kovaļevs un Ralfs Vīlands.
Abi uzņēmumi kopā veido lielāko komunikācijas un interešu pārstāvības grupu Latvijā, kuras kopējais apgrozījums 2020. gadā bija 1 893 360 EUR, bet 2021. gadā pārsniedza 2 miljonu EUR robežu. Abi uzņēmumi kopīgi attīsta ilgtspējas konsultāciju kompetenci VA Purpose.
Par Rud Pedersen Group
Rud Pedersen Group 2002. gadā Gēteborgā, Zviedrijā, dibināja Mortens Ruds Pedersens. Kopš dibināšanas Rud Pedersen Group izaugusi par vienu no lielākajiem interešu pārstāvības un stratēģiskās komunikācijas konsultāciju uzņēmumiem Eiropā ar vairāk nekā 350 darbiniekiem 12 birojos 11 valstīs — Stokholmā, Briselē, Londonā, Berlīnē, Kopenhāgenā, Varšavā, Oslo, Gēteborgā, Helsinkos, Tallinā, Viļņā un tagad arī Rīgā. 2020. gadā Rud Pedersen Group iegādājās 20 % Lietuvas lielākās komunikācijas aģentūras Fabula kapitāldaļu. Zīmoli Rud Pedersen Public Affairs, King Street, Welcom un RP People ir daļa no Rud Pedersen Group.
2021. gads Vīlands Associates un VA Government komandām sācies ar vairākiem jaunumiem, ar kuriem vēlamies iepazīstināt arī Jūs.
Redzam, ka pēdējos gados mainās uzņēmumu loma un gaidas pret tiem pieaug. Sabiedrības, bet jo īpaši investoru, sadarbības partneru un valsts pārvaldes vidū palielinās vides, sociālo un pārvaldības principu nozīme, kas kopā veido ilgtspējīga biznesa pamatus. Arvien biežāk šie jautājumi nonāk arī mūsu klientu dienaskārtībā un to aktualitāte arvien pieaugs. Tāpēc esam izveidojuši jaunu virzienu — VA Purpose—, kas taps kā atbalsts mūsu klientiem ilgtspējas un sociālās atbildības plānu attīstībā un mērķu sasniegšanā. Apvienojot dažādu nozaru profesionāļus ar mūsu zināšanām komunikācijā un interešu pārstāvībā, palīdzēsim uzņēmumiem veidot un pastāstīt par saviem plāniem ilgtspējas jomā.
Uzsākot jauna virziena attīstību, dabiski esam izauguši līdz brīdim, kad nelielas izmaiņas pamanīsiet arī Vīlands Associates zīmolā. Turpmāk mūsu korporatīvās un mārketinga komunikācijas virzienu varēsiet atpazīt kā VA Communications, kuru papildinās arī digitālās komunikācijas konsultācijas un risinājumi. Zīmola izmaiņas neskars uzņēmuma juridisko nosaukumu.
Sinerģijā ar VA Government un VA Purpose varēsim nodrošināt plašāku korporatīvo attiecību (corporate affairs) pakalpojumu klāstu trīs virzienos — publiskā reputācija un mārketings, interešu pārstāvība, kā arī uzņēmumu mērķis un ilgtspēja. Arī turpmāk meklēsim veidus, kā palīdzēt risināt laikmeta izaicinājumus, ar ko saskaras Jūsu vadītie uzņēmumi.
Aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju preču un pakalpojumu izvēlē ņem vērā ne tikai cenu un kvalitāti, bet arī vides, sociālās atbildības un pārvaldības jautājumus. Tā secināts mērījumā par uzņēmumu un sabiedrības attiecībām “Uzņēmumi un sabiedrības gaidas 2020” (USG 2020), kuru šogad otro gadu veicis Vīlands Associates un VA Government. Tas saskan ar tendencēm pasaulē, kur, runājot par tirgus ekonomiku pēc Covid-19, tiek lietots teiciens “atjaunot to labāku” (built it back better).
Jau pērn redzējām, ka, izvēloties kādu zīmolu vai pakalpojumu, uzņēmumu attieksme vides aizsardzības jautājumos bija galvenais faktors pēc cenas un kvalitātes. Tas saglabājies nemainīgi augsts — 66% Latvijas iedzīvotājiem ir būtiski, ka vides jautājumi ir iekļauti uzņēmumu dienaskārtībā. Vienlaikus mērījums parāda, ka šogad būtiski pieaugusi tieši uzņēmumu pārvaldības un sociālās atbildības principu nozīme. 63% Latvijas sabiedrības ir būtiski, lai uzņēmumi ir maksimāli caurredzami. Tas ir par 9% vairāk salīdzinājumā ar 2019. gadu.
63% Latvijas sabiedrības ir būtiski, lai uzņēmumi ir maksimāli caurredzami. Tas ir par 9% vairāk salīdzinājumā ar 2019. gadu.
Tāpat vairākumam ir svarīga uzņēmumu ētiska attieksme pret darbiniekiem — tā uzskata vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju jeb 61%. Tas ir būtisks pieaugums salīdzinājumā ar 2019. gadu, kad tas bija svarīgi tikai 47% sabiedrības.
Minētā faktora nozīmes pieaugums varētu būt saistīts ar nedrošību par nākotni Covid-19 pandēmijas ietekmē un gaidām, ka krīzes apstākļos uzņēmumiem ir būtiski rīkoties šeit un tagad. Covid-19 radītā trauksme un neskaidrība par rītdienu var būt iemesls, kāpēc sabiedrība ikvienu organizāciju vai institūciju, tai skatā uzņēmumus un zīmolus, uztver kā potenciāla risinājuma avotu. Īpaši savu darba devēju, no kura sagaida caurskatāmus lēmumus un rīcību, kā arī ētisku attieksmi, risinot ar pandēmiju saistītos izaicinājumus.
Šī mērījuma ietvaros ir grūti pārliecināties, vai iepērkoties sabiedrība tiešām rīkojas saskaņā ar aptaujā sniegtajām atbildēm, bet sabiedriskā doma ir vēl viens papildu iemesls, lai uzņēmumi pievērstu šiem jautājumiem uzmanību. Līdz šim nosauktās trīs tēmas — vide, sociālie un pārvaldības principi, ko pazīstam arī ar abreviatūru ESG (Environmental, Social & Governance), ir bijušas būtiskas tieši investoru aprindās. Šo risku apzināšana uzņēmumu biznesa plānos ir svarīgs punkts, lai lemtu par investīcijām. Tas ir mudinājums uzņēmumiem pievērst tam uzmanību.
Skeptiķi teiks, ka tā ir tikai jauna abreviatūra vecam saturam, bet optimistiskāk noskaņotie to nodēvēs par ikviena starptautiski orientēta un integrēta uzņēmuma turpmākās uzvedības rāmi. Eiropas Savienības apņemšanās sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam un izrietošais regulējums arvien vairāk ir vērsts uz ekoloģiski netīro nozaru dzīves apgrūtināšanu, arī finansējuma pieejamībā. Visdrīzāk jaunievēlētajam ASV prezidentam Džo Baidenam, atgriežot ASV klātbūtni Parīzes klimata nolīgumā, šis spiediens tikai pieaugs.
Seši no 10 ilgtspējīgiem fondiem pēdējās desmitgades laikā ir nesuši lielāku atdevi nekā līdzvērtīgi parastie fondi.
Bez vides jautājumiem liela uzmanība tiek pievērsta attieksmei pret darbiniekiem, piegādātājiem un tam, kā uzņēmums tiek pārvaldīts. Ieguldījumu fondi arvien vairāk skatās, vai uzņēmums domā ESG kategorijās. Šis process ir raksturīgs ne tikai pieredzējušām tirgus ekonomikām, bet nu jau arī Baltijas valstīm. “Netīrām” nozarēm vai tādām, kam tipiska neētiska attieksme pret darbiniekiem un piegādātājiem vai arī raksturīga nesaprotama pārvaldība, būs grūtāk saņemt ieguldījumus un regulējuma rāmis būs bargāks.
Skeptiski noskaņotajiem var piedāvāt vairākus piemērus no šā gada Financial Times. Piemēram, 13. jūnija izdevumā minēts, ka saskaņā ar ieguldījumu padomdevēju Morning StarData veiktu pētījumu gandrīz seši no 10 ilgtspējīgiem fondiem pēdējās desmitgades laikā ir nesuši lielāku atdevi nekā līdzvērtīgi parastie fondi. Tas grauj apgalvojumus, ka ieguldījumi, kuru pamatā ir vides, sociālie un pārvaldības principi, kavē uzņēmumu darbību. Savukārt investīciju indeksu grupas MSCI dati norāda, ka uzņēmumi ar augstu ESG reitingu Covid-19 krīzes laikā ar izaicinājumiem ir tikuši galā sekmīgāk nekā konkurenti.
Nākamā perioda galvenā tēma būs ne tikai tas, kā atjaunot ekonomiku pēc Covid-19 šoka, bet gan tas, kā padarīt to ilgspējīgāku vai atjaunot labāku (Build it back better), tā korporatīvās pasaules izaicinājumu saredz Pols Polmans (Paul Polman), vēl nesenais Unilever vadītājs. Viņa vārdos mēdz ieklausīties.
USG 2020 – turpinām sekot līdzi Latvijas sabiedrības gaidām no uzņēmumiem
Šogad turpinājām Vīlands Associates un VA Government ikgadējo mērījumu USG 2020, kura ietvaros vērtējām Latvijas iedzīvotāju gaidas attiecībā uz uzņēmumu iesaisti sabiedrībai būtisku sociālu, ekonomisku un politisku jautājumu risināšanā. Uzsākot darbu pie USG pagājušajā gadā, vēlējāmies aizsākt diskusiju Latvijā par uzņēmumu lomu sabiedrībā un to plašāku aktīvismu.
USG 2020 mērījumā redzējām, ka Latvijas sabiedrības gaidas attiecībā uz uzņēmumiem gada laikā būtiski pieaugušas. Aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju preču un pakalpojumu izvēlē ņem vērā ne tikai cenu un kvalitāti, bet arī vides, sociālās atbildības un pārvaldības jautājumus.
Papildus šī gada iedzīvotāju aptaujai, uz sarunu aicinājām arī nelielu paneli ar Latvijas vidējo un lielo uzņēmumu pārstāvjiem, kuru skatījumu arī iekļāvām mērījuma secinājumos.
USG 2020 mērījums par uzņēmumu un sabiedrības attiecībām pieejams ŠEIT.
COVID pandēmija pasaules biznesa un politiskajiem līderiem liek piesaukt skaļus apzīmējumus – “šis ir karš”, “nekas tāds līdz šim nav piedzīvots”, “pēc šīs epidēmijas pasaule vairs nebūs tāda kāda tā ir tagad”. Neņemos spriest par pilnīgi visiem pārmaiņu aspektiem un diez vai kāds var prognozēt pilnīgu ainu kāda izskatīsies pasaule pēc COVID. Lai loku sašaurinātu, pievērsīšos divām tēmām: Pirmkārt, kam mēs uzticamies un, otrkārt, kā turpmāk veidosies sabiedrības un biznesa attiecības.
Vairāki savstarpēji nesaistīti avoti, sākot ar Harvard Business Review un turpinot ar Provoke apgalvo – sabiedrība uzticās konvencionāliem medijiem, oficiāliem avotiem un ekspertiem-vai tie būtu infektologi, epidemiologi un ekonomisti. Ārkārtas stāvokļa laikā vieglais un dzīves stila saturs ir palicis sekundārs. Nezināmas nākotnes gaidās un bažās, sabiedrība tiecās drošu pirmavotu virzienā vai tur, kur meklējama noderīga informācija un droša instruktāža, kā pašlaik pareizi rīkoties. To, ka Latvijā situāciija ne ar ko neatšķirās, liecina svaigie Gemius dati. Tie apliecina auditorijas kāpumu visiem lielākajiem interneta portāliem. Vai papildus iegūtā uzticēšanās būs ilgtermiņa – grūti spriest. Atļaušos izteikt hipotēzi, ka arī “pēc kara” nopietnu, faktos bāzētu, avotu un informācijas nozīme pieaug, bet ziņkārība par dažādu indivīdu narcistisku dzīvesveidu uz kādu laiku samazināsies.
Nākamā pārmaiņa ir piespiedu digitālizācija nozarēm vai uzņēmumiem, kas to vēl nebija izdarījuši.
Jo ilgāks būs ārkārtas stāvoklis vienā vai otrā valstī, jo būtiskāk būs attīstīt e-komerciju arī tajās jomās, kurās mēs līdz šim izmantojām klasisko iepirkšanās pieredzi vai pat neiedomājāmies tik ātri izmantot attālinātus pakalpojumus kā piemēram treniņi trenera vadībā. Tie, kas nepaspēs savu biznesu transformēt e-komercijas modelī var būt zaudētāji arī pēc pandēmijas beigām, jo auditorijas jauniegūtie paradumi var būt uz palikšanu.
Tomēr manā skatījumā būtiskākās pārmaiņas sabiedrības un uzņēmuma attiecībās būs balstītas atmiņās par to, kā zīmoli un uzņēmumi būs mums likuši justies šajā laikā?
Sabiedriskajā domā uzņēmumi turpmāk nosacīti tiks dalīti divās daļās – tajos, kas pandēmijas laikā domāja tikai par sevi un tajos kas domāja par mums visiem. Šajā periodā uzņēmumu rīcība ir uzmanības lokā un labie vai sliktie darbi COVID krīzes kontekstā paliks sabiedrības atmiņā, jo prožektoru gaismā tiks vērota un vērtēta uzņēmumu un zīmolu uzvedība. Šobrīd ir mirklis, kad tiek veidota nākotnes reputācija! Protams, ka ieguvēji būs tie, kuri savā rīcībā būs ietvēruši visu intereses. Tas attiecās uz klientu izvēles korekcijām, labākiem sadarbības noteikumiem un spējīgāko darbinieku piesaisti!
Pēc būtības šis ir mirklis, kas paātrina jau esošās pārmaiņās sabiedrības un uzņēmumu attīstībā. Pērnā gada augustā ASV korporatīvajā vidē notika būtisks uzskatu pavērsiens – vadošo uzņēmumu apaļais galds pārdefinēja savu izpratni par uzņēmumu lomu sabiedrībā jaunā memorandā. Atjaunotā memoranda gars iet projām tikai no akcionāru atdeves prioritātes un vienlīdzīgā līmenī nostāda rūpes par ilgtspēju, citām ieinteresētajām pusēm, kā darbiniekiem, piegādes ķēdi un komūnu, kurā uzņēmumi darbojās.
Tājās valstīs, kuras COVID pandēmija neskars tik smagi, iespējams, šīs pārmaiņas būs mazākā mērogā. Tomēr kopumā sabiedrība no zīmoliem gaidīs līderību, visu ieinteresēto grupu interesēs balstītu mērķi un empātiju.
Cilvēki atcerēsies zīmolus par viņu atbalstāmo rīcību krīzes laikā, it īpaši, ja tas būs ticis darīts ar patiesu attieksmi un dāsnumu. Rīcība var izpausties kā pārtikas ziedojumi, bezmaksas produktu nodrošināšana medicīnas personālam, vai IT maksas platformu piedāvājums par brīvu. Šī rīcība var būt arī tirdzniecības telpās esošo infromācijas kanālu piešķiršana par brīvu sabiedrībai svarīgas informācijas izvietošanai un tās ražošana uz sava rēķina. Tiks novērtēta nesavtīga rīcība, zinot, ka šis ir laiks dot, nevis tikai komerciāli iegūt. Iespējams, šajā brīdī dzims nākotnē nozīmīgi zīmoli, kuru DNS uz visiem laikiem būs saistīts ar iniciatīvām, lai izgatavotu respiratorus un plaušu ventilatorus cīņai ar koronavīrusu. Lielāka daļa no šiem piemēriem ir meklējami arī tepat Latvijā! Šobrīd būtu arī laiks, kad vienas industrijas uzņēmumi nebaidītos no savstarpējās konkurences un iesaistītos kopējos atbalsta projektos.
Un visbeidzot, vērā ņemams piemērs, no kā mācīties, ir britu zīmola Marks & Spencer rīcība valsts aizsardzības interesēs 2. Pasaules kara laika, kura kļuvusi ikoniska. M&S cieta no sabombardētiem veikaliem un Vācijas zemūdeņu uzbrukumu izjauktām piegādes ķēdēm.
Veikalu ķēde “izdarīja savu daļu”, izmantojot jauninājumus un darbinieku centienus, kuri piedalījās uguns novērošanā un aizsardzības sistēmu informēšānā, vāca naudu Spitfire iznīcinātājiem, uzstādīja zupas virtuves un palīdzēja rūpēties par ievainotajiem karavīriem. Lai netraucētu izsalkušajiem un nepacietīgajiem cilvēkiem, M&S pārtika dažreiz tika pārdota tieši no kravas automašīnām. M&S arī bija saistīts ar lēta un vienkārša apģērba modelēšanu. Rīcība 2. Pasaules kara laikā uz daudzām desmitgadēm pozitīvi ietekmēja britu attieksmi pret veikalu ķēdi. Sabiedrības novērtējuma principi jau nav mainījušies, bet tieši pretēji, progresējuši.
Pērnā gada augustā ASV korporatīvajā vidē ir noticis būtisks uzskatu pavērsiens – vadošo uzņēmumu apaļais galds pārdefinēja savu izpratni par uzņēmumu lomu sabiedrībā jaunā memorandā. Atjaunotā memoranda gars iet projām tikai no akcionāru atdeves prioritātes un vienlīdzīgā līmenī nostāda rūpes par ilgtspēju, citām ieinteresētajām pusēm, kā darbiniekiem, piegādes ķēdi un komūnu, kurā uzņēmumi darbojās. Šis ir revolucionārs pagrieziens pasaules tirgus ekonomikas citadelē, atbild uz šī gadsimta izaicinājumiem un noteikti ietekmēs biznesa rīcību arī citās ģeogrāfijās.
Gada nogalē kopā ar kolēģiem no VA Government veicām pētījumu “Uzņēmumi un sabiedrības gaidas”. Tajā noskaidrojām, ka 57% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka uzņēmumiem un zīmoliem ir būtiski domāt ne tikai par peļņu, bet arī par sabiedrībai būtiskiem sociāliem, ekonomiskiem un politiskiem jautājumiem, kā piemēram, sabiedrības veselība, nevienlīdzības mazināšana, izglītības jautājumi un, protams, vides aizsardzība un klimata pārmaiņas.
Tomēr, vērtējot Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumus, tos šobrīd vēl neietekmē zīmolu un uzņēmumu nostāja sabiedrībai aktuālos jautājumos. Vai esat sācis pirkt produktus vai izmantot pakalpojumus, jo atbalstāt uzņēmuma nostāju sabiedriski būtiskā jautājumā? 5% minēja, ka jā. Savukārt, vai esat pārtraukuši pirkt jo neatbalstāt nostāju, tikai 3% minēja, ka jā. Abos gadījumos bija arī kādi daži procenti svārstīgo.
No uzņēmumiem sagaidām vairāk kā esam gatavi darīt paši un runāt ir vieglāk, bet investēt ar maku grūtāk.
Šie dati, protams, parāda, ka no uzņēmumiem sagaidām vairāk nekā esam gatavi darīt paši un, ka runāt ir vieglāk, bet investēt ar maku grūtāk. Atšķirība atbildēs ir milzīga. Tāpēc svarīgi ir uzsvērt, ka lielākoties iepirkšanās paradumi, nevis abstrakti sagaidāmais no uzņēmumiem, ir uzvedība, kas var panākt būtiskas izmaiņas visu kopējā rīcībā.
Raugoties triviāli, praktiski un īsredzīgi, šie dati varētu signalizēt, ka uz pārmaiņām nevajag iespringt, jo ar zīmolu pilsonisko nostāju jūs apelējat pie vai riskējat ar tikai dažiem procentiem sabiedrības labvēlības. Tomēr ne viss ir tik vienkārši, kā pirmajā brīdī izskatās.
Nasims Nikolass Talebs grāmatā Skin in the game ir pārādījis ciklu, kā neliels pārliecināts mazākums samērā īsā laikā var pievarēt vienaldzīgo vairākumu. Atcerēsimies, ka zīmolu atbalstītāji un boikotētāji sabiedrībai būtisku jautājumu dēļ ir pārliecinātā daļa, bet tie, kas neatbalsta un neboikotē to nedara pārliecības dēļ, bet tādēļ, ka lielākoties nav aizdomājušies, ir pasīvi un vienaldzīgi. Piemērs ir veģetārisms un ātrums, kā tas no tikpat kā nulles punkta ir kļuvis par jaunā meinstrīma sastāvdaļu. Virkne aviokompāniju ir atteikušās no cūkgaļas (islāmticīgo dēļ) un daudzviet arī no gaļas (veģetāriešu dēļ) un palikuši pie nosacītajām siermaizēm, jo tās ēd vairākums un dažas stundas gaisā visēdāji bez gaļas var arī iztikt un neprotestēs.
Likumsakarība, Talebprāt, ir tāda, ka daļa sabiedrības agri vai vēlu vēlās identificēties ar pārliecinātā mazākuma idejām un inficējās ar šī mazākuma uzskatiem. Un šī aktīvā ietekmes grupa, savukārt, novērtē uzņēmumus ar nostāju. Ņemot vērā, ka Latvija ir neliela sabiedrība un esam daļa no globālās informatīvās telpas, situācija uztverē var mainīties pietiekami ātri.
Uzņēmumu un zīmolu iesaiste sabiedrībai aktuālos jautājumos ir būtiskāka jaunāko paaudžu vidū un respondentiem ar augstāko izglītību. Īpaši svarīgi tas ir pēc mūsu pētījuma klasifikācijas t.s. neatkarības paaudzei (49% ir svarīga), vai 28-39 gadus vecajiem – tātad millenials, kas ir ieņēmuši un turpina ieņemt būtiskāku lomu sabiedrības vadībā. Viņu uzskati var kalpot kā sabiedriskās domas katalizators.
Viens arvien efektīvāks instruments, ko uzņēmumi un zīmoli var darīt, lai paustu savu nostāju, ir zīmolu aktīvisms un kļūt par likumdošanas zīmoliem (legislative brands). Tas nozīmē – uzņēmumu iesaiste tieši sabiedrībai aktuālu, bet ne vienmēr ar biznesu tieši saistītu jautājumu risināšanā šeit un tagad, lai adresētu problēmas, kur, iespējams, valstu valdībām “rokas ir par īsu” vai iedzīvotāji nepiekrīt tās rīcībai. Instrumentu areāls var būt ļoti plašs – līdz pat valdības attiecību konsultantu līgšanai Vašingtonā dabas parku aizsardzībai ASV, kā to dara apģērbu ražotājs Patagonia. Vai cits piemērs tepat Eiropā – Francijas zemnieki gadiem bija cīnījušies par iespēju izmantot zemkopībā nereģistrētas (nelegālas) sēklas, nevis tikai tās, kas pieder agroķīmiskajiem koncerniem. Eiropas mazumtirdzniecības līderis Carrefour rīkojās “ārpus kastītes” un savos veikalos burtiski atvēra sēklu melno tirgu. Šī kampaņa noveda līdz likumdošanas izmaiņām ES regulējumā. Abi piemēri dod arī iespēju zīmoliem atšķirties auditorijas acīs un gūt panākumus.
Bet vai sabiedriskā doma ir vienīgais instruments augstāk aprakstīto faktoru attīstības dinamikā? Nē – uzņēmumiem ar lieliem plāniem ir arī institucionālais spiediens, kas ir ārēji nemanāmāks, bet var būt kādā brīdī iedarbīgāks pārmaiņu nesējs. Runa ir par ieguldījumu fondiem, kuru līdzekļi tiek piesaistīti biznesa attīstībai. Arvien būtiskāks kritērijs ir, ka uzņēmumu finansēšanā tiek vērtēta konkrētā uzņēmuma ilgtspējas politika, īpaši vērtējot tieši oglekļa izmešu samazināšanas plānu. Ne mazāk svarīgs spiediena instruments ir valstu regulējuma attīstība, stigmatizējot vidi piesārņojošās nozares, kas pamatā saistīts ar fosilā kurināmā un nepārstrādājamu materiālu izmantošanas īpatsvaru vērtības radīšanas ciklā. Tā, piemēram, ES apņēmusies līdz 2050.gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Apņemšanās vēl pastiprinās regulējuma spiedienu turpmākajos gados.
Šajā kontekstā zīmīgi ir arī, ka klasisks kapitālists bez lieka sentimenta pret sabiedrības vajadzībām, leģendārais investors Stīvens Švarcmans (Stephen Schwarzman) no Blackstone, par kuriem mēdz teikt, ka tie ir skeptiski pret ilgtspējas jautājumiem, šī gada Websummit konferencē Lisabonā atzina: pārsteidzoši, ilgtspēja ir lielisks bizness. Skat. no 17. minūtes
Tā ir, ja līdzīgi sāk domāt kritisks daudzums auditorijas un uzvedību stimulē regulējums! Anglijas bankas vadītājs Marks Karnejs (Mark Carney) izteicies tieši – kompānijas, kas ignorēs klimata krīzi, bankrotēs.
Problēma ir tajā, ka jo lielāks uzņēmums, jo pārmaiņām ir lielāka inerce un kādā brīdī var būt par vēlu, tāpēc pārmaiņas jāplāno un jāsāk jau šodien, jo to de facto ieviešana prasīs gadus! Ilgtermiņā ne vienmēr svarīgs ir tikai sabiedrības spiediens.
USG 2019 – Mērījums par sabiedrības gaidām no uzņēmumiem
Šogad esam uzsākuši jaunu ikgadēju mērījumu, kura ietvaros vēlējāmies novērtēt Latvijas iedzīvotāju gaidas attiecībā uz uzņēmumu iesaisti sabiedrībai būtisku sociālu, ekonomisku un politisku jautājumu risināšanā.
Sekojot līdzi notikumiem pasaulē redzam, ka pakāpeniski notiek uztveres maiņa par uzņēmumu lomu sabiedrībā. Ar vien būtiskāka kļūst aktīvāka uzņēmumu iesaiste tieši sabiedrībai aktuālu jautājumu risināšanā šeit un tagad, lai risinātu problēmas, kur iespējams valstu valdībām “rokas ir par īsu” vai iedzīvotāji nepiekrīt tās rīcībai.
Rezultātā pēdējos gados ir liela diskusija par uzņēmumu un zīmolu mērķi, paplašinot arī ideju par korporatīvo sociālo atbildību. Parādās jauna dimensija – zīmolu vai uzņēmumu aktīvisms.
Uzsākot darbu pie USG 2019, mēs vēlējāmies aizsākt diskusiju par šo tēmu arī Latvijā.
USG 2019 mērījums par uzņēmumu un sabiedrības attiecībām pieejams ŠEIT.
Uzmanību pievērsa vienā 2019. gada jūlija Harvard Business Review (HBR) izdevumā aprakstīts pētījums par to, ka autoritārajiem līderiem kļūdas piedod mazāk nekā demokrātiskajiem vai, kā pētījumā teikts, prestižajiem līderiem (prestige leaders). Zīmīgi, ka runa nav tikai par sabiedriskās domas piedošanu, bet arī tiesu lēmumiem. Minēti vairāki identiski pārkāpumi, kad autoritārie un prestižie saņēmuši principiāli atšķirīgas bardzības sodus.
2009. gadā gadā prezidents Obama par valsts kases sekretāru iecēla Timotiju Geitneru (TimothyGeithner) un par veselības pakalpojumu sekretāru – Tomu Dešelu (Tom Daschle). Abi vienlīdz ietekmīgi politiķi un abi aptuveni vienā laikā tika apsūdzēti par nepareizu nodokļu deklarāciju. Gan Geitners (prestižais līderis), gan Dešels (autoritārais) apgalvoja, ka tā bijusi netīša kļūda. Tomēr sekas abiem bija principiāli atšķirīgas. Geitners veiksmīgi kļuva par valsts kases sekretāru, bet Dešelam nācās atsaukt savu kandidatūru aktīvas izmeklēšanas un atmaskoto pretrunu dēļ. Abi bija vienlīdz ietekmīgi savās jomās, tika apsūdzēti par līdzīgu pārkāpumu, sniedza līdzīgus skaidrojumus un tomēr nopietnas sekas izcieta tikai viens.
Kāpēc šāda nekonsekvence?
Sociālajā psiholoģijā pastāv teorija, kā vadītāji iegūst statusu un ietekmē grupu. Pamatā esot divi veidi – izmantojot dominējošo stāvokli vai arī iegūstot prestižu (vadot demokrātiski). Autoraprāt, tas, kādā mērā vadītāji tiek sodīti par nepareizu izturēšanos, varētu būt atkarīgs no tā, kura no šīm uzvedībām viņiem piešķīrusi viņu esošo statusu.
Līderi, kas iegūst statusu, kura pamatā ir dominance, ir pārliecinoši un nekautrējas ietekmēt citus piespiežot vai iebiedējot. Viņu nerimostošās proaktivitātes un aizbildnieciskās izturēšanās dēļ citi tos uzskata par grupas panākumu instrumentu.
Savukārt tie vadītāji, kas iegūst statusu, kura pamatā ir prestižs, darbojās kā mentori, daloties savās zināšanās, prasmēs un kompetencē ar citiem grupas dalībniekiem. Tā kā viņi palīdz grupas dalībniekiem mācīties un attīstīt savas zināšanas, arī šādi līderi tiek uzskatīti par grupas panākumu veicinātājiem.
Tā kā sabiedrība dominējošos līderus uzskata par savtīgiem un neētiskiem, tas apgrūtina ticību, ka pārkāpums ir negribēta, nevis tīša kļūda. Un, tā kā tiek uzskatīts, ka prestižie vadītāji mazāk rūpējas par savu labumu un ir altruistiskāki, pieļaujot līdzīgu kļūdu un skaidrojot, ka tas noticis nejauši, sabiedrība tiecas viņiem uzticēties. Abos gadījumos šie uzskati satur daļu stereotipu vai aizspriedumu, kas katrā konkrētajā gadījumā var neatbilst faktiem.
Vairāki izrietoši secinājumi:
Prestiža līderi var izšmaukt sveikā un saglābt reputāciju gan personiskajās problēmās, gan arī organizācijām, kuras tie pārstāv krīzes apstākļos, un dažkārt pat pamanīties nopelnīt kādus sabiedriskās atzinības bonusus un tapt pieminētiem grāmatās.
Krīzes apstākļos parasti tiek mācīts pirmajās rindās likt līderus, jo tā ir atbildības demonstrācija un to sabiedrība novērtēšot. Šī pētījuma ieskatā autoritāro līderu pozicionējums pirmajās rindās var tieši otrādi – nodarīt ļaunumu. Stereotipu dēļ krīzi drīzāk var uzskatīt par tīšu sliktas pārvaldības radītu, nevis negaidītu vai tehnisku. Negodīgas pārvaldības dēļ radušās krīzes piedod ļoti smagi, bet tehniskās laba skaidrojuma gadījumā piedod ātrāk.
Viens no pētījuma autoriem un HBR raksta autors ir doktora grādu organizāciju uzvedībā Londonas Biznesa skolā ieguvušais Hermant Kakkar.
Sabiedrības gaidas no zīmoliem pieaug. Dažādās ģeogrāfijās un demokrātijas attīstības pakāpēs, dažādi. Pagātnē ir laiki, kad tikai cenas/piedāvājuma proporcija un piederība kādai noteiktai patērētāju ciltij bija vienīgais izšķirīgais zīmola izvēlē. Tagad, izvēloties pirkumu, patērētāja viedoklis var tikt pretstatīts arī pircēja kā pilsoņa viedoklim: vai zīmols arī savā stājā, uzvedībā adresē būtiskus eksistenciālus jautājumus. Uz zīmoliem raugās, vai tiem ir plašāks mērķis, kas nav tikai fokusēts uz peļņas iegūšanu akcionāriem, bet arī sabiedrības interesēs.
Skeptiskāk noskaņotie joprojām saka, ka apgrūtināt zīmolus un likt to īpašniekiem – korporācijām – domāt, par kaut ko vairāk, ir pretrunā ar Miltona Frīdmena (Milton Friedman) klasisko tēzi, ka kompāniju galvenais mērķis ir nest peļņu akcionāriem. Optimistiskāk noskaņotie pauž, ka attīstītās valstīs sabiedrība un arī korporācijas vairs nav gatavas “pirkt” tikai peļņu kā uzdevumu. Plašāka mērķa neesamība var radīt iespaidu uz kompāniju ilgtermiņa finanšu rādītājiem, jo pircēja maks tiecās izvēlēties zīmolus ar nostāju. Jārēķinās, ka, ieņemot pozīciju, daļu auditorijas var arī pazaudēt.
Šajā ierakstā vēlos parunāt par arvien aktuālākajiem zīmolu aktīvisma gadījumiem un legislative brands (līdz jēdzīgāka aizvietojuma atrašanai, sauksim tos par likumdošanas zīmoliem) piemēriem kā vienu no aktīvisma izpausmēm. Sabiedrības domājošā daļa redz, ka valdības netiek galā ar globālo sasilšanu, nevienlīdzību un citām problēmām, tādēļ ir gatavas deleģēt daļu atbildības globālajām korporācijām, kuru ietekme bieži ir lielāka kā valstu valdību ietekme un kuras šo izaicinājumu arī pieņem.
Likumdošanas zīmoli ir tie, kas paņem kādu no sabiedrībā svarīgajām tēmām un, balstoties sava zīmola spēkā, un, kā metodi izmantojot, klasiskas kampaņas un valdības attiecības, dodās šos uzdevumus risināt jau likumdošanas līmenī, lai, kā saka, padarītu pasauli par labāku vietu. Vārdusakot, metodes, kas tika izmantotas korporatīvos nolūkos, tiek novirzītas sabiedriskajam labumam.
Daži piemēri, kas raksturo augstāk aprakstītās tendences – Nike gadījumā zīmola aktīvismu, pārējos arī zīmolu likumdošanu:
Nike vienmēr iesaistīsies rases vai dzimumu nevienlīdzības mazināšanā, tiklīdz būs piemērots mirklis. Šogad pasaules sieviešu futbola čempionātā uzvarēja ASV futbola izlase ar leģendāro kapteni Meganu Rapīno (Megan Rapinoe) vadībā. Čempionāta laikā Rapīno medijos minēja, ka Balto namu šīs administrācijas laikā, tur valdošo izslēdzošo vērtību dēļ, neapmeklēs, bet prezidents Tramps asi noreaģēja, ka, lai no sākuma uzvar čempionātā un tad runā par uzaicinājumu. Nike, redzot, ka dzimst jauni iesaistīšanas (inclusivity) čempioni, dažu dienu laikā noskaņojumu noķēra. Video, kas Youtube ievietots 7. jūlijā jau piedzīvojis 4.8 miljonus skatījumu. Ir iespēja pievērst uzmanību sieviešu līdztiesībai, stikla griestu problēmai karjerā un atalgojuma nevienlīdzībai.
Francijas zemnieki gadiem bija cīnījušies par iespēju izmantot zemkopībā nereģistrētas (nelegālas) sēklas, nevis tikai tās, kas pieder agroķīmiskajiem koncerniem. Eiropas mazumtirdzniecības līderis Carrefour rīkojās “ārpus kastītes” un savos veikalos burtiski atvēra sēklu melno tirgu. Šī kampaņa noveda līdz likumdošanas izmaiņām ES regulējumā. Skeptiķi gan šajā kampaņā redz Francijas iztapšanu zemniecībai kā svētajai govij, bet nevar nenovērtēt kampaņas radošumu un rezultātu. Tāpēc tai arī ir augsts apbalvojums šī gada Cannes Lions.
Vēl viens leģendārs zīmolu aktīvisma piemērs ir Patagonia. Apģērba ražotājs regulāri iestājies pret un atbalstījis cīņu pret dabas parku samazināšanas plāniem ASV, veicinājis vides likumdošanas izstrādi un atbalstījis arī politiskos kandidātus, kas iestājās par vides aizsardzību jau daudzu gadu garumā. Bet ne tikai. Patagonia ir arī par godīgu tirdzniecību (fair trade). Zīmols ir viens no tiem, kas ir arī līdzis valdības attiecību profesionāļus likumdošanas izmaiņām sabiedrības labā.
Dabiski, ka Latvijā augstāk minēto tēmu debates pamatā notiek liberālākā atbalss kamerā (echo chamber), dažkārt radot maldīgu sajūtu, ka “tā domā visi”, bet protams, tā nav. Tomēr nevajag arī novērtēt sociāli un ekonomiski aktīvās auditorijas viedokli par zemu, tas pārlīst arī uz citiem informatīvajiem burbuļiem. Joprojām pastāv mediji, kas noklāj plašu auditoriju un tas, kā domā sociāli ekonomiski aktīvais mazākumadaļa, laika gaitā pielīp vairākumam. Turklāt notiek nepārtraukta paaudžu maiņa. Millenials jau tagad un Z paaudze pārsktāmā nākotnē iesprauksies viedokļu līderu/ietekmētāju un lēmumu pieņēmēju vidū. Tas jauno vērtību adeptu skaitu var pieaudzēt eksponenciāli.
Latvijā tirgus ekonomika un demokrātija pastāv aptuveni trīsdesmit gadus, tāpēc uz Latvijas uzņēmumiem nevar skatīties ar vienādu prasību prizmu. Tomēr Latvijas zīmoliem būtu tuvredzīgi nesekot notikumu attīstībai līdzi.
Skatoties no praktiķu skatu punkta, zīmolu aktīvisms ir arī veids, kā pretoties cenu spiedienam no lēto ražotāju/pakalpojumu sniedzēju puses, jo patērētāji, pērkot sociāli aktīvos zīmolus, pauž atbalstu tēmai un, investējot atbalstā, visdrīzāk, gatavi pārmaksāt. Dažkārt gatavība pārmaksāt nebūs pircēju nostāja, bet indulgence vai poza, tomēr arī tās iegāde vai ieņemšana rosina aizdomāties.
Salikām dažas, mūsuprāt, aktuālas tendences, kas ietekmēs uzņēmumu, aģentūru un sabiedrības dzīvi nākamajā gadā. Tās ne tuvu nav visas, taču mums šķiet būtiskas. Katra no šīm tēmām ir pelnījusi padziļinātu izklāstu, kuram, cerams, laika gaitā saņemsimies!
Globāla parādība ir arvien lielāka uzņēmējdarbības caurspīdība un attiecīgi – uzņēmumu spēja spēlēt šajos apstākļos un pozicionēties vērtību līmenī. Uzņēmumi jūtas kā stikla kastē. Sabiedrības interese iedziļināties un sekot līdzi uzņēmumu uzvedībai palielinās. Lielie uzņēmumi kļūst arī par starptautisko attiecību spēlētājiem un izstrādā rīcībpolitikas būtiskās, to darbību ietekmējošās jomās: darbinieki, vide, sadarbības partneri un piegādātāji. Uzņēmumu vadītāji kļūst zināmā mērā par valstsvīriem un tas arī tiek pieprasīts. Īpaši brīžos, kad ir politiskais vakuums. Tas ietekmē arī Latviju, un uzņēmējiem – valstvīriem brīvas vietas uz brieža vēl brīvas!
Turpināsies spiediens uz Facebook un Google, un šai grupai pievienosies arī Amazon. Šo spēlētāju dominance informatīvajā telpā un arvien vairāk arī mazumtirdzniecībā rada bīstamas sekas. Ne velti diskusija par sabiedrības uzticību tehnoloģiju nozarei arvien vairāk saasinās. Tehnoloģiju attīstība, protams, ir padarījusi mūsu dzīvi vienkāršāku, bet nozares straujā izaugsme ir radījusi arī virkni ētiskas dabas jautājumu. Tādējādi paralēli ilgtspējas diskursam uzņēmumos parādās vēl viens – atbildīgu tehnoloģiju radīšanas, ieviešanas un pielietošanas jautājums (responsible tech) – jeb kā radīt nākotni, kurā tehnoloģijas ir ne tikai noderīgas, bet arī mūsu uzticības cienīgas.
Turpinās un turpināsies komunikācijas nozaru integrācija vienā veselā neatkarīgi no vēsturiskās izcelsmes – notiks turpmāka cīņa par līderību – kurš būs labākais stratēģiskais padomdevējs zīmola uzvedībā un tās komunikācijā. Vadošās korporatīvās komunikācijas aģentūras kļūst par stratēģiskiem vadības konsultantiem, kas palīdz un palīdzēs uzņēmumiem skatīties arī uz peļņu ilgtermiņā un rēķināties, ka sabiedrība (darbinieki, klienti) arvien vairāk lūkosies uzņēmuma mērķa (purpose) virzienā.
Turpināsies starptautisko tīkla aģentūru noriets. Agrāk starptautiskās kompānijas strādāja ar lieliem holdingiem piederošām aģentūrām un tajās koncentrējās jaunrades intelektuālais potenciāls. Mēs esam liecinieki šī modeļa sabrukumam – lielu multizīmolu īpašnieki pieņem darbā spēcīgākās aģentūras tirgū, kas pamatā ir vietējās, vai tā būtu Holande, Zviedrija vai tepat Igaunija un Latvija. Intelektuālais potenciāls ir pārceļojis pie vietēji bāzētām aģentūrām, jo vienādas kvalitātes informācija ir pieejama visiem.
Klasiskā mediju/reklāmas tirgus sabrukums ir aprakstīts ļoti daudz, bet seku izpratnes dziļuma perspektīvā Ken Auletta ir rets domātājs. Pāris triljonu lielais reklāmas tirgus pārceļo no klasiskajiem medijiem uz Facebook, Google, Snapchat un citām digitālām telpām. Reklāmas ieņēmumu neesamība grauj klasisku redakcionālo žurnālistiku, kur daudzu redaktoru atbildība un žurnālistikas ētikas institucionālais rāmis kalpoja kā melīga satura un naidu sējošu konspirāciju cenzors. Algoritmrediģēšanas sekas ir tas, ka Facebook satura lentā patiess, uz faktiem balstīts saturs, var izskatīties identiski kā melīga konspirācija, kuras mērķis ir sarīdīt vienu sabiedrības daļu pret citu. Sekas mēs varam redzēt agrāk neiedomājamos vēlēšanu vai referendumu rezultātos, kā ASV, tā Lielbritānijā, Itālijā, daļēji arī Latvijā un tikko kā Brazīlijā. Francija ar savu pirms desmitgades “normālo” prezidenta tipāžu, šajā komplektā izskatās kā izņēmums.
Autors, kas savu daiļradi veltījis arī aprakstot Google un Microsoft, norāda uz kopēju parādību, proti, to, ka inženieru domāšanā rūpēm par sabiedrības eroziju, radikalizāciju un demokrātiju nav vietas, jo inženierus nodarbina tikai viens jautājums – efektivitāte un jaunatklājēja ego. Nekam citam vietu uztverē viņi neatstāj. Tāpēc sākumā IT un digitālie milži parasti ir pieļāvuši daudz kļūdas debatē ar sabiedrību un valdībām un, tikai ļoti nopietnus punus saņēmuši, kuplā pulkā pieņem darbā jau citus – dārgus sabiedriskās domas un valdību attiecību inženierus, lai atjaunotu dialogu ar dažādām auditorijām. Bet tas, kas gadu gaitā, diemžēl, nemainās, ir klasisko inženieru attieksme un attiecīgi – rīcības sekas n-tajās metastāzēs.
Tikai daži digitālie milži dominē jaunapgūtā reklāmas naudas ieguvē. Pēc Ken Auletta datiem – Google un Facebook saņem 77% no katra jaunā reklāmas dolāra. Aktīvi uz mārketinga naudu piesakās arī Amazon. Ļoti izvērstu datu pieejamība, īpaši Amazon rīcībā (informācija par reāliem pirkumiem), rada iespēju perfekti segmentēt un nomērķēt pircējus – mediju starpniecība kļūst maznozīmīga. Amazon balss asistents Alexa var būt arī perfekts manipulators un gaumes veidotājs, proti, novirzīt dažu izvēļu virzienā, diskrimējot pārējo piedāvājumu.
Uz vienas rokas pirkstiem skaitāmu digitālo milžu dominance, diemžēl, nozīmē arī, ka dažas kompānijas dominē un dominēs tur, kur agrāk bija dažādām valstīm un kultūrām piederīgas, vai vismaz tajās sakņotas, mediju izdevniecības, bez īpaša sentimenta un tolerances īpaši par mazākām kultūrām. Tātad, arī pie mums.
Augstāk aprakstītie ir tikai daži piemēri tam, ka dažādu pakalpojumu sinerģijas un saplūšanas rada nojaukšanas vai graujošās inovācijas (disruption) draudus daudz dažādām klasiskām nozarēm. Dažas nozares par to ir aizdomājušās un rīkojās, kā piemēram finansisti, citas mazāk. Nojaukšanas draudi gan nenozīmē, ka progress jāmēģina apturēt. Kategorisks nē, bet progresu nedrīkst atstāt tikai un vienīgi inženieru rokās. Līdzšinējā praksē inženieri pierādījuši savu bezatbildību un, atšķirībā no virknes citu profesiju, viņiem nav arī savs profesionālais kodekss (code of conduct).
Tāpat kā tagad ar sociālajiem medijiem, inženieru domāšana visdrīzāk ar savu darbu netiks galā arī mākslīgā intelekta ieviešanās laikā, un tāpēc sabiedrības interešu vārdā būs nepieciešams regulējums. Starplaikā vērosim, kas notiks ar digitālo milžu turpmāko regulējumu ASV un ES. Arī www izgudrotājs Tim Berners-Lee saka, ka ir nepieciešams tīmekļa kontrakts vai Contract of the web.
Oktobrī parasti svinam Vīlands Associates dzimšanas dienu. Mums tā bija piektā, bet VA Government pirmā jubileja.
Paldies Antti Merilehto par iedvesmojošo lekciju par mākslīgo intelektu, kā arī klientiem, kolēģiem un sadarbības partneriem par kopā paveikto šajos gados!
Iepazīstinām ar grāmatas “The Executive Travel Guide to AI” autoru Antti Merilehto. Somijā šī grāmata jau guvusi strauju popularitāti un nākamā gada februārī iznāks arī angļu valodā. Jautājām viņam par 3 galvenām lietām, kas uzņēmumu vadītājiem jāzina par mākslīgo intelektu un lūk, ko viņš mums pastāstīja.
Novērtējot ieguldījumu līdzšinējā uzņēmuma attīstībā un raugoties uz nākotnes izaugsmes perspektīvām, no šī gada jūnija par Vīlands Associates partneriem kļūst kolēģi Laima Auza, Ligita Brodiņa, Elīna Egle un Līga Rutkovska.
Lai stiprinātu augstas pievienotās vērtības konsultācijas klientiem, Vīlands Associates turpina attīstīt padziļinātu izpratni finansēs, tehnoloģijās, infrastruktūras attīstībā, enerģētikā, darba devēja tēla un mazumtirdzniecības jomā, palīdzot mūsu klientiem veidot uzticamu dialogu ar mērķauditorijām. Sadarbībā ar VA Government turpinām nodrošināt interešu pārstāvniecību mūsu klientiem.
Ar jaunu partneru pievienošanos, Vīlands Associates turpinās nostiprināt līderību komunikācijas vadības uzņēmumu vidū Latvijā.
Šodien mums divi jaunumi: jauna mājas lapa un, kas ir nozīmīgāk, izveidots jauna juridiski nodalīta struktūra, vai vienkāršāk, māsas aģentūra, VA Government. To ko vadīs mans kolēģis Vladlens Kovaļevs. Tā uzdevums būs interešu pārstāvniecība vai valdības attiecības – sīkāk par to aicinām lasīt viņa bloga ierakstā! Abu notikumu kontekstā vēlos pateikties mūsu klientiem un komandai par jaudu, ko esam parādījuši kopš Vīlands Associates izveidošanas!
Abi notikumi notiek arī interesantā laika periodā, kad arvien lielāka nozīme ir informācijas patiesumam un tās avotiem. Pat izglītoti lasītāji dažkārt var iekrist uz viltus ziņām. Arī Latvijā viens otrs mācībspēks zinātniskos rakstus dzejo uz kaimiņvalsts propagandas pamata, ka prieks. Uz kļūdaina pamata attiecīgi var dzimt kļūdaini lēmumi kā korporatīvajā, tā valsts līmenī.
Šogad kreativitātes festivālā Cannes Lions izdevuma New Yorker redaktors David Reminck asi kritizēja Facebook kā viltus ziņu agregatoru, kur zinātnisks raksts par globālo sasilšanu var izskatīties gluži tāpat kā konspirāciju teorija par globālo sasilšanu kā masonu sazvērestību. Ja agrāk satura pasniegšanas forma definēja, kas no lasāmvielas varētu būt gaidāms, tad tagad tas ir arvien grūtāk nosakāms.
Kamēr cilvēce eksistē, viltus saturs pastāvējis vienmēr, pašā parādībā nav it nekā jauna. Tagad viltus ziņu izplatība ir sasniegusi nebijušus mērogus ne īpašas Facebook vai Google ļaunprātības dēļ, bet tādēļ, ka preses un tās redaktoru loma ir cedēta privātu kompāniju radītai algoritmu sistēmai, kuras orientētas uz finansiālu rezultātu, raksta tas pats New Yorker šī gada Septembra izdevumā.
Sabiedrībai, biznesa nozarēm un arī mums kā korporatīvās komunikācijas un interešu pārstāvniecības profesionāļiem, šie jaunie apstākļi ir ārkārtīgi bīstami, jo degradē izsvērtas padziļinātas debates nozīmi, bet palielina ad hominem uzbrukumu kā metodes iespējas. Tēlaini izsakoties, uzvar tas, kas par otru sagatavojis kretīniskāku GIF’u. Metožu primitivizācija noved pie šķelšanās un demokrātijas erozijas, jo svarīgi jautājumi paliek neizrunāti un bez kompromisā panāktas vienprātības ietekmes pušu vidū un sabiedrībā. Ja runā pavisam utilitāri nozares interesēs – mums paliek mazāk kvalitatīva darba.
Facebook gan pirms ASV prezidenta vēlēšanām, bet jo īpaši, pēc tām, sajuta pret sevi vērsto kritiku. Tāpēc Marks Cukerbergs īpašā manifestā publicējis savu jauno misiju, kas iet tālāk kā līdzšinējais šķietami neitrālais mandāts – “padarīt pasauli vairāk atvērtu un savienotu”. Jaunā misija skan: “Facebook loma ir attīstīt sociālo infrastruktūru, lai dotu cilvēkiem spēku izveidot globālu sabiedrību, kas strādā visu mūsu labā”. Sekosim darbiem, kā viņi tiks galā ar algoritm-rediģēšanas blaknēm.
Šis būs leģendārs piemērs, kā nenoslēpts empātijas trūkums sit skarbi un negaidot. Nežēlīgos konkurences apstākļos strādājošais aviobizness vairs nevar piedāvāt fantastisku klientservisu, jo galamērķis un cena ir tikpat kā vienīgās konkurences priekšrocības. Ar to lielākā daļa sabiedrības ir apradusi, līdzīgi kā ar to, ka aviouzņēmumi pārdod vairāk biļešu nekā vietu lidmašīnā. Tas, ar ko sabiedriskā doma visdrīzāk nebija saskārusies, ir iereģistrēta pasažiera vardarbīga iznešana vārda tiešā nozīmē. Tā notika pagājušajā svētdienā United Airlinesreisā ASV, jo aviokompānijai vajadzēja pārvadāt savus darbiniekus un arī biļešu bija pārdots vairāk. Sabiedrības dusmas izraisīja pats notikums un arī tas, ka pasažieris bija ārsts un viņam nākamajā dienā bija pacienta pieraksts, bet United Airlines piedāvāja nākamo lidojumu pēc 24 stundām. Dusmas eskalēja arī pret pasažieri vērstās vardarbības liecības un tas, ka “iznešanas” procesā cieta upura veselība.
Lidmašīnā sēdošie pasažieri, protams, to nofilmēja, un saturs, protams, nonāca visdažādākajos sociālajos tīklos. Bet arī ar to vēl nebija gana. United Airlines notikušo adekvāti novērtēt nespēja. Paziņojumā medijiem aviokompānija atvainojās tikai par overbukingu un to, ka tai nācies piemērot spēku pret pasažieri, kurš atteicies pamest lidmašīnas salonu brīvprātīgi. Šis paziņojums pielēja eļļu ugunī, un sākās mediju izmeklēšana par to, kas kompānijas uztverē ir brīvprātība un kas tieši bija vardarbības īstenotāji. Tagad arī ASV transporta ministrija sākusi oficiālu izmeklēšanu. Uz izmeklēšanas laiku viens no vardarbjiem atstādināts.
Un pat tas nebija pietiekami, un aviokompānijas vadītājs iegāza nākamo eļļas porciju sakarsētajā sabiedriskajā domā. United Airlines boss Oscar Munoz tā vietā, lai izmantotu iespēju un atvainotos pasažierim, kā arī komentētu spēka lietošanu pret viņu, atvainojās tikai par neērtībām, bet nodarījumu pasažierim skaidroja, lietojot jēdzienu re-accommodate, ko latviešu valodā tulkošu kā pār-sadale.
Protams, ka tradicionālie mediji un sociālo mediju kontu īpašnieku saturs eksplodēja. Buzzfeedrakstā var redzēt, kā memes un tautas folklora dzima ar pieaugošu intensitāti un kreativitāti.
Būtiski, ka šis nav pirmais United Airlines gadījums, pirms kāda laika bija saplēstās ģitāras piemērs, kas arī bija skaļš, bet ne šādos mērogos.
Grūti izskaidrot, ar ko saistīts šāds ne tik daudz totāls, cik nenoslēpts empātijas trūkums. Asas konkurences apstākļos, īpaši loģistikas un viesmīlības jomā, empātiju saglabāt droši vien ir ļoti grūti. Katrai nozarei ir savs melnais humors, kas reflektē tās darbinieku profesionālos pārdzīvojumus. Taču, lai šāda attieksme nekļūtu par korporatīvās kultūras dominanti, noder ārējie padomnieki, kam ir korporatīvo psihoterapeitu loma un iespēja pateikt – hei, te jūs pārkāpjat robežu, var būt sekas! Organizācijas iekšējais darbinieku loks diemžēl ir pakļauts kolektīvās domāšanas vienveidībai un vieni paši var nepamanīt bīstamas izmaiņas savā rīcībā un uztverē. Ja uzņēmuma politika kļūst nedraudzīga, ārējie padomnieki to pamanīs ātrāk. Kultūras blaknes attiecās uz organizāciju kopumā un tāpēc grūti prognozēt un sagatavoties tam, “kurā vietā izšaus”. Šajā gadījumā United Airlines nodemonstrēja, ka viņi pasažierus uztver kā kravu, bet, kā jau visur, ir savas “specifika” un dažas pagales pārvietošanas gadījumā mēdz spiegt. Un izskatās, ka tuvumā nebija neviena, kas pateiktu, cik patiesībā šaušalīga šāda rīcība ir.
Šī viena plānprātīgā gadījuma dēļ aviokompānijas cena ir nokritusi par 3.1% 11. aprīļa pēcpusdienā, un tas ir mīnus 700 milj. USD tās kapitalizācijas. Ilgtermiņa sekas vēl nav redzamas.
Paradoksāli, bet vēl šī gada martā Oscar Munoz komunikācijas nozares izdevumā PR Week tika nosaukts par Communicator of the Year.
Reputācija ir viens no jēdzieniem, ko lieto un pielāgo savām vajadzībām ļoti plaša sabiedrības daļa – gan runājot par katru cilvēku atsevišķi, gan par veselu uzņēmumu un nozaru pozīciju konkrētā indivīda vai sabiedrības acīs.
Tomēr, taujājot tālāk, kļūst acīmredzams, ka sapratne, par to, kas tad īsti ir reputācija, ir sadrumstalota un neviendabīga, paliekot pie visai abstraktā “tas ir tas, ko par tevi domā citi”. Arī vienā no nozarēm, kurā reputācijai būtu jāspēlē ja ne galvenā, tad viena no svarīgākajām lomām – finanšu konsultāciju sektorā. Alan Greenspan, bijušais ASV Federālās rezerves priekšsēdētājs, ir teicis: “ [..] spēja balstīties uz svešinieka izteikto vārdu ir neatņemama attīstītas ekonomikas daļa. Uzņēmuma vai finanšu institūcijas reputācija ir kritiska tās efektīvai pārvaldei un darbībām tirgū.”
Un patiesi – finanšu konsultāciju sektors ir viens no jūtīgākajiem pret reputācijas jautājumiem un iespējamajiem riskiem vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, bieži vien reālo konsultantu darbu ir grūti novērtēt, balstoties tikai uz faktiskajiem darba rezultātiem, ņemot vēra, ka to radītais sniegums ir būtiski atkarīgs no daudzajām procesā iesaistītajām pusēm, kuras būtiski var ietekmēt darījuma noslēgšanas laiku, izdevīgumu pusēm un vispārēju izdošanos vai neizdošanos. Tādējādi nozarē veidojas izteikta informācijas asimetrija, kuru var atrisināt ar spēcīgu un pierādītu reputāciju, kurai bieži vien nav jābūt izteikti labai (kā momentāni gribētos domāt), bet gan atbilstošai klienta vajadzībām un darījuma specifikai.
Otrkārt, finanšu konsultanti tiek ielaisti, tā saucamajās, korporatīvajās guļamistabās, kas paredz piekļuvi sensitīviem, publiski neizpaužamiem datiem, līdz ar to klientam ir jābūt vairāk kā pārliecinātam, ka konsultants spēj nodrošināt diskrētumu un infomācijas neizpaušanu trešajām pusēm. Tomēr, neskatoties uz šķietami acīmredzamo reputācijas lomu un tās vadības nozīmi, jāsecina, ka termins “reputācija” Latvijas finanšu konsultantu vidū lielākoties nepastāv.
Taču, izvērtējot reputāciju veidojošos un ietekmējošos faktorus, gan paši konsultanti, gan to klienti atzīst, ka svarīgākie faktori ir iepriekšējo darījumu vēsture, katra konsultanta profesionālā pieredze, kā arī personīgā ķīmija. Tieši personīgā ķīmija, kas veidojas starp klientu un konsultantu, ir neatņemama sastāvdaļa konsultanta izvēlē un darījuma mandāta piešķiršanā. Finanšu konsultantu klienti atzīst, ka ar ekspertīzi un pieredzi vien nepietiek – ir nepieciešams personīgais kontakts, lai pieņemtu gala lēmumu.
Attēls Nr. 1 Reputāciju veidojošo faktoru skala
Kopumā, skatoties uz Latvijas neatkarīgo finanšu konsultantu sektoru, ir redzamas pazīmes, kas liecina, ka sektors kopumā vērtē sevi augstāk nekā tā klienti. Ilgtermiņā šīs indikācijas, ja tās tiek ignorētas, var kaitēt konsultanta pamatdarbībai. Šis ir brīdis, kad terminam “reputācija” ir jāienāk arī Latvijas neatkarīgo finanšu konsultantu profesionālajā ikdienā, apzinoties reputācijas izaicinājumus un risinot tos, sākotnēji novērtējot savas individuālas reputācijas riskus, un konsekventi, izmantojot reputācijas vadības metodes, šos riskus novēršot.1
1Rakstā minētie secinājumi balstīti uz Rīgas Ekonomikas augstskolā veikto pētījumu BSc. darba ietvaros “Corporate Reputation of Financial Advisors in Latvia: Critical Assessment”. Darba autori: Agnese Kalniņa un Vladlens Kovaļevs.
Informācijas pārbagātības, caurspīdīgāka un nežēlīgāka dialoga apstākļos, kā arī samazinoties ticībai lielajiem zīmoliem un politiskajiem līderiem, iespēja sevi adekvāti parādīt kļūst ierobežota. Korporatīvā kultūra vai politiskā uzvedība ir kā uz vāji piesegtas skatuves. Jau vairākus gadus mārketinga un komunikācijas eksperti no lielām tribīnēm sludina par paid, earned un owned media simbiozi kā korporatīvās kultūras ekspozīciju dialogam ar sabiedrību. Joprojām aktuāla ir tēze, ka lielām kompānijām un politiķiem publiskajā telpā ir jāuzvedās kā ziloņiem trauku veikalā, jākustas uzmanīgi un jāuzrunā vairākums auditorijas, neaizkaitinot nevienu un izvairoties no pārāk aktīvām “ne tā” iztulkojamām frāzēm. Ka tik nedabūn aktīvistus uz kakla. Viss ir izrēķināts, jo lielo datu (big data) laikā, mathman (mārketinga žargonā, tas, kura rīcībā dominē aprēķins) ir nolicis uz lāpstiņām madman.
Tomēr interesanti, ka pašlaik mathman ir ieteicis atgriezties arēnā kalkulētajam madman! To mēs varam novērot pilnīgi visās arēnās. Jaunais instruments ir aprēķināta provokācija, politnekorektums un ilgtspējas jautājumu izaicinājums, nosauksim to tā! Lido viss, par ko sabiedrība tēlotās vai patiesās šausmās noelšas.
Minēšu divus piemērus. Katrai no manis analizētajām rīcībām ir kopīgi motīvi, bet ir arī atšķirīgais. Viens ir vispārzināmais politikas gadījums. Donald Trump – pirmo reizi ASV sabiedrība piedod un ar savu atbalstu veicina klaju politnekorektumu. Pretinieki tiek apsaukāti pazemojošās palamās un netiek taupīta to etniskā, reliģiskā izcelsme.
Mathman pateicis priekšā, ka ASV izmisušās zilās apkaklītes, kuru darba vietas aizplūdušas uz Ķīnu, to piedos, un tām piebalsos pieklājīguma nogurušie ASV vidusštatu konservatīvie redneki. Ja agrāk ļaudis varēja ilgi cepties par kādu nevainīgu F…bomb, tad tagad tā nemaz vairs nav bomb. Sabiedrības tradicionālā daļa ir nogurusi no politkorektuma un kā izkaltusi veldzējas politnekorektuma lāsēs, gaidot arvien jaunas. Ciniski, bet uzdrošināties spējīgiem politiķiem uz pārējo fona tas dod sabiedrības uzmanības dividendes, jo viņu paziņojumi ir abrazīvāki un atmiņā vairāk paliekošāki nekā amata brāļu remdeni līdzenā ļurināšana.
Padziļinošāk un izsmeļošāk šo tēmu varēja skatīt šīs vasaras Cannes Lions debatē (pašas debates video diemžēl nav pieejams, jāsamierinās ar šo atskatu), kurā līdztekus politiskās komunikācijas konsultantiem piedalījās prominentā interneta izdevuma Politico izveidotāji un žurnālisti.
Otrs piemērs, kura dēļ es rakstu (tas apvienoja abas rīcības vienā motīvā), ir pazīstamais Skotijas izcelsmes alus brūzis BrewDog, kura rīcībai uzmanību pievērsa bāra Vest alus eksperts. BrewDog ir nesen vēl neliela, radoša un virs vidusmēra bezkaunīga craft alus darītava. Latvijā pieejams Punk Ipa un daži citi tās ražojumi. Šogad viņi tirgū laida 55% stipru alu, kas par godu filosofam Francis Fukuyama tika nosaukts The end of history. Viss jau būtu labi, ja alus nebūtu ietērpts vāveres izbāzenī. Taksodermisti droši vien gavilēja, dzīvnieku aizstāvji, protams, trakoja!
Bet zīmīgi, ka 2007. gadā dibinātais uzņēmums īsā laikā kļuvis populārs ASV, kur šogad piesaista 50 milj. USD pūļa finansējumu. Izsmejošā attieksme pret dzīvniekiem un ilgtspēju nav bijusi šķērslis. Huligānisms, apzināta tendenču izmiešana ir tas, kas palīdzējis būt skaļam, pazīstamam un izveidot lojālu fanu armiju visā pasaulē.
Provokācijas pret tabu temām atmaksājas! Tas pašlaik ir laikmeta gars, bet nav zināms, kur tas mūs aizvedīs.
Šī gada jūnijā mūsu iesniegtais darbs krīzes komunikācijās “Hands off from Mobilly” konkursā Golden Hammer ieguva zeltu! Īpašs prieks tāpēc, ka Golden Hammer ir starptautisks konkurss, kurā piedalās dažādu Eiropas valstu aģentūras ar savu veikumu komunikciju nozarē.
Mūsu darbs apbalvojumu ieguva citu diplomēto sniegumu vidū no Ungārijas, Polijas, Rumānijas, Krievijas un arī Latvijas. Otrkārt, esam gandarīti, ka pārstāvējām visu komunikācijas un mārketinga nozari Latvijā, jo tas arī ir mūsu valsts vienīgais šī gada zelts. Paldies klientam Mobilly par uzticību, kolēģiem no Click un mūsu komandai par paveikto. Viss uzvarētāju saraksts aplūkojams te
Tagad papildus divām PR Awards balvām mums ir arī viens Golden Hammer zelts. Vēlreiz paldies visiem!
Informācijas iegūšanas paradumiem kļūstot fragmentētākiem, uzticamu informācijas kanālu identificēšana un lietošana kļūst arvien sarežģītāka. Mainās mūsu ikdienas paradumi, mainās tas, kā nokļūstam līdz šķietami uzticamai informācijai. Dažādi pētījumi liecina – pasauli ir skārusi uzticamības krīze. Mēs arvien mazāk uzticamies valdībām, bankām, arī medijiem. Vienlaikus mūsu nepieciešamība gūt uzticamu informāciju saglabājas, tā patiesībā spēlē arvien lielāku lomu.
Uzņēmumiem un iestādēm, kurām ir svarīgi vairot sabiedrības uzticību sev, jo būtiski ir pēc iespējas detalizētāk izprast to, kādi informācijas kanāli ir uzticami un kādi ne. Nepareizi izvēlēts informācijas kanāls var panākt nevēlamu efektu.
Lai bagātinātu izpratni par šiem jautājumiem, Vīlands Associates aģentūra ir veikusi pētījumu ar mērķi noskaidrot populārākos un uzticamākos Latvijas medijus, kā arī uzticamākos informācijas ieguves kanālus.
Aizvadītās parlamenta vēlēšanas Lielbritānijā iezīmēja vēl nepieredzētu politisko partiju aktivitāti dažādās sociālo mediju platformās. Atsevišķos resursos tās tiek dēvētas par pirmajām ‘sociālo mediju vēlēšanām’ Eiropā, daļēji ar to skaidrojot arī konservatīvo uzvaru – partijas Facebook lapas atbalstītāju skaits vien pārsniedz 500 tūkstošus cilvēku. Taču iespējams šādu apzīmējumu varam lietot, runājot arī par aizvadītajām 12. Saeimas vēlēšanām.
Īsi pēc notikušajām vēlēšanām diskusijas centrā izvirzījies jautājums par to, kādā mērā aktivitāte sociālajos medijos spēj izšķirt vēlēšanu likteni, taču Latvijas politiskajai videi šī ir izcila iespēja no malas pavērot to, ko ar šo platformu palīdzību ir iespējams sasniegt. Lielbritānijas partiju resursi ir ievērojami lielāki, līdz ar ko krietni masīvākas ir arī sociālo mediju kampaņas.
Absolūtie skaitļi ir fascinējoši. 3. aprīļa līderu debati vien pavadīja 1,5 miljoni Twitter ierakstu. Pēdējā mēnesī pirms vēlēšanām Twitter sekotāju skaits atsevišķiem politisko partiju līderiem pieauga pat par 20%. Pretēji Latvijai, partijas ļoti aktīvi izmantoja arī Instagram, Youtube un Facebook platformas, leiboristu mājaslapā izvietotās petīcijas parakstīja desmitiem tūkstošu cilvēku.
Kādēļ tas ir aktuāli arī Latvijas kontekstā? Vēl pagājušajā vasarā 24,8% rīdzinieku atzina, ka viņu izvēli Eiroparlamenta vēlēšanās veidojusi arī sociālajos medijos un portālu komentāros atrodamā informācija. Partiju reklāmām un priekšvēlēšanu materiāliem uzmanību rīdzinieki pievērsa mazāk nekā tām diskusijām, kas noritēja internetā. Ārpus Rīgas gan šis procents bija ievērojami zemāks (knapi pārsniedzot 10% robežu), taču varam sagaidīt, ka nākotnē pieaugs arī tas.
Ļoti iespējams, arī mēs pirms nepilna gada varējām runāt par pirmajām īstajām ‘sociālo mediju vēlēšanām’ Latvijā. Politiskie spēki arvien plašāk un mērķtiecīgāk savu vēstījumu nodošanai izmantoja populārākās platformas. Vienlaicīgi, arvien mazāk bija to politiķu, kas sociālo mediju dzīvē iesaistījās vien pirmsvēlēšanu periodā, pēc tam izveidotos kontus atstājot novārtā. Arī Latvijā politiskā un mediju vide jau sen ‘pieaugusi’ sociālajiem medijiem.
šo auditorijas grupu ir iespējams mobilizēt. To apliecināja arī 12. Saeimas vēlēšanas, kad ar minimāliem reklāmas tēriņiem, bet augstu aktivitāti sociālajos tīklos, partijas šo vēlētāju grupu visnotaļ efektīvi sasniedza. Vēl pietam, tieši sociālie mediji atsevišķiem spēkiem ļāva uzrunāt arī ārzemēs dzīvojošos valsts pilsoņus.
Sociālos medijus lieto ievērojami plašāka sociāldemogrāfiskā grupa, kā arī tas ir efektīvs veids, kā mobilizēt partiju brīvprātīgos atbalstītājus, kas vismaz pagaidām Latvijā tiek darīts vien ar partiju jauniešu organizāciju starpniecību. Partijas cīnās ne tikai par balsīm, bet arī par biedriem un ziedojumiem. Šajā kontekstā vērts aplūkot liberāldemokrātu aktivitātes pēc katastrofālajiem vēlēšanu rezultātiem. Ar #LibDemFightBack palīdzību partijas biedru skaits vien kopš rezultātu izziņošanas pieaudzis par vairāk nekā 20%.
Turpinot arvien skrupulozāk ierobežot partiju aģitācijas iespējas pirms vēlēšanām, tādējādi cenšoties mazināt naudas lomu politikā un lēmumpieņemšanas procesā, arī Latvijas parlaments liek partijām arvien nopietnāk domāt par to, kā izmantot sociālos medijus. Kā rāda gan ārvalstu, gan pašmāju piemēri, šo iespēju ir vērts nepalaist garām.
Pēc divu gadu sekmīgas un straujas attīstības – labs starts Baltic PR Awards 2016! Iepazīstinām jūs ar trīs mūsu darbu video izklāstu, kas tika novērtēti:
Paldies Mobilly par uzticēšanos mums biznesam sarežģītā situācijā – kopīgiem spēkiem ar kolēģiem no Click palīdzējām uzņēmumam saglabāt spēcīgu pozīciju tirgū. Prieks un lepnums, ka ar šo darbu ieguvām zeltu kategorijā Issues & Crisis Management Baltic PR Awards 2016!
Ar savu darbu esam radījuši pievienoto vērtību gan banku sektoram, gan plašākai sabiedrībai cīņā ar negodprātīgiem maksātnespējas procesa dalībniekiem. Tikām novērtēti arī Baltic PR Awards 2016 kategorijā Public Affairs – ieguvām II vietu par kampaņu “Banks/society improving insolvency practice”!
Kampaņa #Kārumsiedvesmo tika iekļauta labāko darbu sarakstā kategorijā Corporate Sustainability and Responsibility. Pateicoties Kārums atbalstam, īsi pirms XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem atgādinājām Latvijas jaunatnei par latviešu kultūrvēsturisko mantojumu – tautasdziesmām. Konkursā ar video priekšnesumiem kopumā piedalījās 105 dziedātāju un dejotāju kopas no visas Latvijas. Rezultātā 9 tūkstoši unikālo balsotāju noteica uzvarētājus – folkloras kopu no Liepājas, ar kuru kampaņas vēstnesis Ralfs Eilands ierakstīja tautasdziesmas videoklipu.
Iespējams, būtu palaidis garām kādu nozīmīgu detaļu juristu un komunikāciju konsultantu sadarbības dinamikā, ja uz to nenorādītu pazīstams advokāts Kārlis Bērziņš. Abas nozares ir viena otru papildinošas arī lielu tiesvedību gadījumos. Spiediens uz tiesu – visi zina, ka nedrīkst, bet tomēr tas tiek praktizēts un nereti tieši ar sabiedrisko attiecību metodēm, mēģinot apelēt pie vairākuma viedokļa. Bet vairākumam, kā zināms, ir spēcīga iedarbība. Reti kura institūcija ir spējīga nostāvēt pretim vairākuma viedoklim. Arī tiesa.
Nesen mēs bijām liecinieki, kā ar oskariem domāta Holivudas dižpārdokļa palīdzību uz tiesu spiedienu īstenoja režisors Klints Īstvuds. Filmas Amerikāņu Snaiperis panākumi pārsnieguši aktuālo Bada spēļu sēriju un citas. Amerikāņu snaipera prototipu un tāda paša nosaukuma autobiogrāfijas autoru Krisu Kailu (Cris Kyle) kopā ar draugu Čadu Litlfīldu (Chad Littlefield) veterānu pasākumā 2013. gadā nošāva cits kara veterāns Rejs Rots (Ray Routh), kurš cieta no “pēckara” sindroma un bija narkomāns. Savukārt Chris Kyle bija sekmīgākais ASV karsto punktu snaiperis vēsturē – tātad varonis.
Ray Routh tika notiesāts pavisam nesen – šī gada 25. martā. Bet pa vidu starp slepkavību un tiesas dienu bija Klinta Īstvuda filmas iedarbība, ko noskatījās visa ASV un liela daļa pasaules.
Tā kā ASV ir zvērināto tiesu sistēma, kurā lēmumu nepieņem juristi, bet izlozēti sabiedrības pārstāvji pēc taisnīguma sajūtas, varēja rēķināties, ka cilvēkam, pret kuru ir nospiedošā sabiedrības vairākuma viedoklis, nebija nekādu izredžu saņemt ko mazāku par mūža ieslodzījumu, un tieši tā arī notika. Nevēlos aizstāvēt notiesāto, viņam jāsaņem taisnīgs sods. Šis ir stāsts par tehniku un, iespējams, vienīgo šādu gadījumu vēsturē(vismaz ieraksta autoram zināmo). Taču stratēģija vienmēr ir tā pati – atrast iedarbīgāko līdzekli sabiedriskās domas vairākuma atbalsta iegūšanai.
Pagājušajā gadā piedzīvojām strauju izaugsmi – paldies klientiem un kolēģiem par uzticību un sniegumu! Tieši tā, kā esam minējuši mūsu mājas lapā, mums bija tas gods būt klāt un ar padomu palīdzēt izšķirīgos mirkļos.
Vīlands Associates mērķis ir kļūt par vadošo korporatīvo komunikāciju pakalpojumu sniedzēju Latvijā, kas ir horizontāli integrēts Ziemeļvalstīs un Eiropā. Ar līderību saprotam reputācijas vadības nozares domas un satura attīstību un ar to saistītu biznesa rādītāju pieaugumu. Tātad – būt noderīgiem, palīdzot mūsu klientu darbiem un balsij gūt ietekmi.
Pērn izdevās radīt spēcīgu komandu un nostiprināt klientu bāzi. Šogad turpinām attīstību ar fokusu šādos virzienos:
• Stiprinām konsultantu komandu;
• Padziļinām izpratni par korporatīvo kultūru un reputāciju;
• Pilnveidojam zināšanas par ilgtspējas un biznesa rezultātu mijiedarbību;
• Padziļinām izpratni par dažādu ieinteresēto pušu īpašajām interesēm un to mijiedarbību liela mēroga projektos;
• Stiprinām kapacitāti sniegt kvalificētu padomu izšķirīgos mirkļos;
• Pilnveidojam interešu pārstāvniecības kompetenci;
• Attīstām izpratni par inovatīvām mārketinga komunikācijām 21. gadsimtā.
Arī šogad esam un būsim atvērti un atraktīvi profesionāļiem, kas ar savu sniegumu vēlas bagātināt mūsu komandu!
Tikko kā apritējis Vīlands Associates pirmais kopīgi pavadītais gads. Klientu uzticība ļāvusi mums izveidoties par spēcīgu un dinamisku komandu. Ar pārliecību raugāmies uz turpmākajiem izaicinājumiem!
Manuprāt, izcilākais, kas tapis Rīga 2014 ietvaros, ir mākslinieka Aigara Bikšes pilsētvides objekts Pieminekļu kari. Tam Brīvības un Elizabetes ielu krustcelēs tur būtu jāpaliek kā patstāvīgai ekspozīcijai, nevis līdz šī gada 26. oktobrim, kā tas paredzēts.
Foto: Ieva Balode
Pieminekļu karu aprakstā minēts, ka tajā autors centies akcentēt varas un kultūras attiecības. Rīga visos gadsimtos bijusi kultūras krustcelēs un katra vara – Polija, Vācija, Krievija un Zviedrija – sevi iemūžinājusi ar pieminekļiem. Vienotā podestā tiek slēpti un ik pa desmit minūtēm publiskai apskatei izceļas četru valstu mākslinieku veidoti pieminekļi.
Pieminekļu kari pievērš uzmanību un ir gaišs pašironijas pilns formāts ar vieglāku skatu uz vēsturi. Ar kritiskāku vēstures norišu vērtējumu apveltītie teiks, ka ar šo mēs demonstrējam iztapību āreju represīvu režīmu priekšā. Īpaši pašlaik, taču, manuprāt, tas ir lieki. Pagātnes novērtēšana un atzīšana ir spēka pazīme. Darba dienas ietvaros, pavadot laiku netālu no četrām mainīgajām figūrām, esmu novērojis rīdzinieku un pilsētas visu dzīvu interesi par objektu. Šis ir labs sākuma punkts stāstam par vēsturisko pieredzi, jo var izraisīt turpmāku ieinteresētību. Ļoti bieži skan pārmetumi nespējā skaidrot Latvijas vēsturi, it īpaši 21. gadsimtā. Lūk, sekmīgs sākums, jo spēj piesaistīt uzmanību un rada vismaz vienu izrietošu jautājumu, un tad jau to var atbildēt ar pienācīgiem interneta risinājumiem.
Pieminekļu kari var būt ar attīstības perspektīvu: tuvojoties nozīmīgiem notikumiem, kāda no skulptūrām var tikt aizstāta ar jaunu tieši notikumam veltītu. Pirms tam var tikt izsludināts konkurss, lai izvēlētos labāko piedāvājumu. Uz Ziemassvētkiem, Dziesmu svētkiem un citiem svētkiem attiecīgi pievienojas tematiska skulptūra. Šādai tradīcijai veidotos pozitīvi blakusefekti:
• varbūt izdotos atbrīvoties no dažas labas apšaubāmas Ziemassvētku egles konkrētajā vietā;
• ja kāda no skulpturām saņems īpaši naidīgu un žultainu vienmēr skeptisko mākslas aprindu kritiku, visiem būs zināms, ka tā tur neatrodas uz mūžiem.
Ja tradīcija aizies rūkdama, pilsētas dienas kārtībā būs tēma – kurš mākslinieks šogad radīs, piemēram, maratonam veltīto skulptūru. Kaut kur šajā tradīcijā var ieslēgt arī tautas balsojumu. Asas debates par gaumi, vēstījumu, banalizēšanu un trivializēšanu tikai piederētos pie lietu dabiskās gaitas. Piekritīsiet, tā taču ir jēdzīgāka tradīcija nekā, piemēram, Zviedrijas Jevlē regulāri dedzināt salmu āzi Ziemassvētkos?
Kapēc gan lai Pieminekļu kari popularitātes ziņā nekļūtu par Rīgas ekvivalentu Vīnes enkura pulkstenim?
